Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Valodas praksē gadījumos, kad lietots vārdu savienojums vārdā A, bieži sastopams komats, kas likts, iespējams, vārdā A uzskatot par kādu reducētu sintaktisku vienību, piemēram, Cilvēks, [kam] vārdā Oto; Ielas kaķis, [saukts] vārdā Bobs. Vārdu savienojums vārdā A nav uzlūkojams par kādu atsevišķu sintaktisku vienību, kā, piemēram, savrupinājumu vai palīgteikumu. Tas ir nedalāms, leksikalizēts vārdu savienojums, kas ar pieturzīmēm no pārējā teksta nav atdalāms.
Tātad nosaukumi rakstāmi Cilvēks vārdā Oto, Ielas kaķis vārdā Bobs, Vīrs vārdā Ūve.

Pāvesta vārds Leo latviešu valodā atveidojams Leons.

Daudzās valodās ir ierasts pāvesta vārdu pielāgot konkrētās valodas tradīcijām:
latīņu – Franciscus un Ioannes Paulus,
latviešu – Francisks un Jānis Pāvils,
angļu – Francis un John Paul,
itāļu – Francesco un Giovanni Paolo,
franču – François un Jean-Paul.
 

Iepriekšējo pāvestu vārds Leo latviešu valodā ticis atveidots Leons, un arī citās valodās ir darīts līdzīgi, sal. franču Léon, itāļu Leone utt.
Latīņu valodā rakstītais personvārds Leo ir personvārda nominatīva forma. Lai gan vārds Leo ir ierasts arī latviešu kalendārvārdu sarakstā, atveidē par pamatu tiek ņemts vārda celms Leon-, un vārds latviešu valodā atveidojams Leons līdzīgi kā Cicero – Cicerons, Nero – Nerons.

Ja deju kolektīva nosaukums oficiāli ir rakstīts „DimDari”, tad tas tā arī rakstāms – TDK „DimDari”.

Šādu neraksturīgu lielo un mazo burtu kombinējumu var izmantot par grafisku līdzekli nosaukuma leksiski semantiskās nozīmes izcelšanai, papildnozīmes piešķiršanai, vārdu spēlei u. tml., piemēram, „UgunsGrēks” (uzsvērta vārddaļa grēks), „AvanTūristi” (uzsvērta vārddaļa tūristi).

Deju kolektīvs nosaukumā acīmredzot vēlējies uzsvērt, ka nosaukumā nav atspoguļots tikai refrēns, bet ietverts arī vārds darīt.

Diena pirms Jāņiem, 23. jūnijs, ir Zāļu diena, un tās dienas vakaru dēvē par Zāļu vakaru vai par Jāņu vakaru.
24. jūnijs savukārt ir Jāņu diena. Te varam vilkt paralēles ar Ziemassvētkiem – 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, savukārt Pirmie Ziemassvētki ir nākamajā dienā.

Ir vairākas versijas, kāpēc un kopš kura laika latviešu valodā Jāņus mēdz saukt par Līgo svētkiem (vai vienkārši par Līgo)*. Visticamāk, tas saistāms ar darbības vārda līgot nozīmi ‘dziedāt Jāņu dziesmas’, arī ‘svinēt Jāņus’.
Konstantīns Karulis raksta, ka darbības vārda „līgot nozīme ‘dziedāt Jāņu dziesmas; līksmoties Jāņu nakti’ izveidojusies ne vien saistījumā ar mitoloģiskajiem priekšstatiem vasaras saulgriežos, bet arī senajā izpratnē par dziedāšanu vai īpašu dziedāšanas veidu kā balss šūpošanu; semantiskas paralēles rāda verba [darbības vārda] locīt lietojums. Neatkarīgi no Jāņu tradīcijām līgot nozīmē ‘dziedot gavilēt’. Garlībs Merķelis 18. gadsimta beigās rakstīja, ka līgot ir „augstākajā pakāpē gavilēt” .. No līgošanas kā gavilēšanas izriet vārda līgo nozīme: tā ir verba locījuma forma, kas funkcionē kā dziesmu refrēns [piedziedājums] un reizē gaviļu sauciens.”