Valodas konsultācijas

Atjaunīgie vai atjaunojamie energoresursi?

Jautājums

Atjaunīgie vai atjaunojamie energoresursi?

Atbilde

Pareizi ir atjaunīgie energoresursi vai reģeneratīvie energoresursi.

Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno. Kā sinonīma vārdkopa lietojama arī reģeneratīvie energoresursi, taču atjaunīgie energoresursi ir latviskais variants. Tie ir ‘apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota’.

Avoti

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: atjaunīgie energoresursi

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Nominatīvs Termini Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Kā aizstāt teicienu pīķa stunda?

Jautājums

Kā aizstāt teicienu pīķa stunda?

Atbilde

Latviešu valodā teicienu pīķa stunda var aizstāt ar vārdu sastrēgumstunda.

Sarunvalodā par pīķa stundu sauc īpašu sastrēgumlaiku, taču latviešu valodā vārdam pīķis šādas nozīmes nav.
Pīķis – 1. ‘duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens’; 2. ‘garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)’; 3. ‘priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)’; 4. ‘spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts’.
„Latviešu valodas slenga vārdnīcā” norādīts, ka par pīķi dažkārt dēvē piecnieku (kā atzīmi).
Vārdkopa pīķa stunda ir tiešs pārcēlums jeb kalks no krievu valodas часы пик (časi pik), kas nozīmē kādu īpašu aktivitāti, darbības kāpinājumu (virsotni), arī spriedzes laiku u. tml. Šī konstrukcija literārā latviešu valodā nebūtu vēlama, tamlīdzīgi neveikli piemēri ir pa lielam, uz doto brīdi, kā reiz, neko sev u. c.
Pīķa stundu varētu aizstāt ar salikteni sastrēgumstunda. Šis vārds ir iekļauts jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Sastrēgumstunda – ‘laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus’. Piemēram, vakara, rīta sastrēgums.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca
Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 364. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Kalki Vārda skaidrojums Sarunvaloda Slengs Stils un literārā norma

Kā norādīt valūtas kodu un grafisko simbolu?

Jautājums

Kā norādīt valūtas kodu un grafisko simbolu?

Atbilde

Valūtu kodi un grafiskie simboli latviešu valodā turpmāk jānorāda ar saistīto atstarpi aiz summas, piemēram, 1 234 EUR; 5678,90 $.

Ieteikums attiecas uz visu valūtu kodiem (USD, GBP, SEK, PLN, RUR u. tml.), kurus līdz šim bija pieņemts norādīt pirms naudas summas cipariem. Izvērtējot līdzšinējā regulējuma lietderību un pamatotību, kā arī konsultējoties ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas speciālistiem, secināts, ka nav loģiski norādīt valūtas kodu pirms summas, ja izrunā to nosauc aiz summas (piemēram, raksta USD 25, bet izrunā divdesmit pieci ASV dolāri). Tādēļ ieteicams turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas ar saistīto atstarpi.

Avoti

VVC LVEK 12.03.2014. sēdes protokola Nr. 33 2. §.
Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 98. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 20. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Saīsinājumi un abreviatūras Vārdu secība Vārdu saskaņošana Vārdu secība Saistītā atstarpe

Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?

Jautājums

Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?

Atbilde

Teikumā datums liekams komatos: Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00.

Šajā teikumā ir savrupinājums: īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.

Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 289.–290. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 203.–204. lpp.
Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 814.–815. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Savrupinājumi Apstāklis

Raiva vai Raivja dārzs?

Jautājums

Raiva vai Raivja dārzs?

Atbilde

Pareizi ir Raivja dārzs.

Priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai: Raivis → Raivja (v → vj). Pēc pašreizējās valodas normas līdzskaņu mijas nav divzilbju personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t vai d: Valdis – Valda, Uldis – Ulda, Rūdis – Rūda, Artis – Arta, Gatis – Gata. Garākos saliktos personvārdos mija var būt: Visvaldis – Visvalža/Visvalda, Tālivaldis – Tālivalža/Tālivalda.

Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.

Avoti

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 359.–360. lpp.
Markus, D. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 137. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Locīšana Otrā deklinācija Ģenitīvs

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze