Valodas konsultācijas

Vai tad, ja teikums beidzas ar saīsinājumu, piemēram, utt., nr., ir liekama teikuma beigu pieturzīme?

Jautājums

Vai tad, ja teikums beidzas ar saīsinājumu, piemēram, utt., nr., ir liekama teikuma beigu pieturzīme?

Atbilde

Teikuma beigās aiz saīsinājuma liekama izsaukuma vai jautājuma zīme, bet ne punkts.

Ja teikuma galā liekama izsaukuma vai jautājuma zīme, aiz saīsinājuma liekams punkts un tad – beigu pieturzīme.
Piemēram. Vai vēlaties iedzert tēju, kafiju, sulu utt.? Godātie iedzīvotāji, lūdzu, norādiet savu tālr. nr.!
Savukārt, ja teikuma galā liekams punkts, tas jāliek tikai aiz saīsinājuma, un teikuma beigu pieturzīme vairs nav vajadzīga.
Piemēram. Skolēni var apmeklēt keramikas pulciņu, dejas, kori utt.

Avoti

Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 48. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pieturzīmes Saīsinājumi un abreviatūras

Harisma vai harizma?

Jautājums

Harisma vai harizma?

Atbilde

Pareizi ir harisma.

Vārda harisma pamatā ir gr. Charisma < charis ‘labvēlība, (Dieva) svētība’. Harisma – 1. rel. ‘Dieva žēlastība’; 2. ‘kādas personas autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskām īpašībām – spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju’.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 271. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Svešvārdi Līdzskaņi Svešvārdi Sugasvārdi Internacionālismi Vārda etimoloģija

Atšķirībā no vai atkarībā no?

Jautājums

Atšķirībā no vai atkarībā no?

Atbilde

Abi varianti ir literāri pareizi, taču jāievēro to atšķirīgā nozīme.

Atšķirībā [no] – ‘norāda, ka (kas) ir atšķirīgs’. Piemēram, atšķirībā no zirnekļiem skorpioni nekož, bet dzeļ.
Atkarībā no (kā) – ‘saskaņā (ar ko), ievērojot (ko)’. Piemēram, rīkoties atkarībā no apstākļiem.
Nav vēlams verba atkarāties lietojums nozīmē ‘būt atkarīgam (no kā)’, piemēram, viss atkarājas no apstākļiem.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir minēts arī lietvārda lokatīvs atkarā – ‘ievērojot (ko), saskaņā (ar ko); atkarībā’.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 111. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 370., 458. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Lokatīvs Vārda skaidrojums Lietišķo rakstu stils Apstāklis Lietišķie raksti

Kāpēc raksta Latvijas Valsts prezidents, bet Latvijas valsts ģerbonis – kad vārds valsts rakstāms ar lielo sākumburtu?

Jautājums

Kāpēc raksta Latvijas Valsts prezidents, bet Latvijas valsts ģerbonis – kad vārds valsts rakstāms ar lielo sākumburtu?

Atbilde

Vārds valsts nav īpašvārds, tas ir sugas vārds, tāpēc tas nav rakstāms ar lielo sākumburtu. Rakstība Latvijas Valsts prezidents ir izņēmums.

Latviešu valodā ieņemamo amatu un profesiju nosaukumi nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Piemēram, vārdkopās valsts kontrolieris, valsts sekretārs u. tml. vārds valsts nav jāraksta ar lielo sākumburtu, ja vien ar šīm vārdkopām nesākas teikums. Izņēmums attiecināms uz amatu Valsts prezidents – rakstot vārdu Valsts ar lielo sākumburtu, tiek parādīta īpaša pagodinājuma attieksme (nejaukt ar firmu, SIA u. c. nodibinājumu prezidentiem!). Līdzīgi arī amata nosaukumā Ministru prezidents vārdu Ministru raksta ar lielo sākumburtu. Savukārt vārdu savienojumos Latvijas valsts ģerbonis, Latvijas valsts himna, Latvijas valsts svētki vārds valsts nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Turklāt vārdkopa Latvijas valsts nav valsts oficiālais nosaukums, tāpēc vārds valsts nav rakstāms ar lielo sākumburtu. Vārds valsts ar lielo sākumburtu atbilstoši lielo sākumburtu rakstības ieteikumiem būtu jāraksta organizatorisko veidojumu nosaukumos, kur tas ir ievadītājvārds, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, vai nākamais vārds aiz īpašvārda trīs un vairāk vārdu nosaukumos, piemēram, Latvijas Valsts meži.

Lingvistiskās tēmas

Īpašvārdi Lielie sākumburti Mazie sākumburti Profesiju nosaukumi Īpašvārdi Sugasvārdi Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

(1986. - 2005.) vai (1986–2005)?

Jautājums

(1986. - 2005.) vai (1986–2005)?

Atbilde

Pareizi būtu rakstīt (1986–2005).

Laika intervāla apzīmēšanai izmanto vienotājdomuzīmi, ko raksta bez atstarpēm starp vienojamiem vārdiem vai skaitļiem, tātad – (1986–2005). Punktu pēc gadskaitļa neliek, ja tas minēts iekavās un ir nepārprotams.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 369. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Gadskaitļu pieraksts Gadskaitļi Iestarpinājumi Gadskaitļi Iestarpinājumi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze