Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Procents – ‘simtā daļa no kāda lieluma; šādās simtdaļās izteikta (kā) skaitliskā vērtība’, savukārt procentpunkti tiek lietoti, lai savstarpēji salīdzinātu jau aprēķinātās procentuālās attiecības.

Procentuāls – ‘izteikts, aprēķināts procentos’. LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore M. Dunska skaidro, ka jēdziens procentpunkti tiek izmantots, ja savstarpēji salīdzina jau aprēķinātās procentuālās attiecības. Piemēram, viena mēneša inflācija ir divi procenti (tās ir ar indeksa palīdzību aprēķinātās procentuālās izmaiņas vai temps), bet nākamajā mēnesī inflācija ir trīs procenti; šos lielumus salīdzinot, varam secināt, ka inflācija ir augusi par vienu procenta punktu. Tāpēc šādā situācijā nav pareizi teikt, ka inflācija ir augusi par vienu procentu, jo izmaiņu procentuālā attiecība šajā gadījumā ir piecdesmit procentu. Arī gadījumos, kad jāsalīdzina divu periodu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi, ir jālieto jēdziens procentpunkti, nevis procenti, kas šajā gadījumā nav pareizi.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 881. lpp.

Vārds dokuments tiek lietots plaši, un no valodas viedokļa tas ir daudznozīmīgs, tāpēc nozīmes ziņā nav iespējams noteikt (konkrētajā gadījumā – ierobežot) vārda lietojumu tikai kādas konkrētas nozares interesēs.

Dokuments – ‘juridiski noformēts rakstveida apliecinājums, kas noder par pierādījumu, dod (uz ko) tiesības u. tml.’; ‘rakstveida liecība, informācija; jebkurš materiāls objekts (grāmata, attēls, skaņu ieraksts), kas satur informāciju’. Piemēram, vēsturiski dokumenti.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 252. lpp.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 12. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2005, 24. lpp.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Institūcijas (šajā gadījumā pētniecības iestādes) izmanto terminu vadošais pētnieks, kas ir apstiprināts „Profesiju klasifikatorā”.

Turklāt, tā kā tas patiešām nav viens galvenais pētnieks (salīdzinājumā, piemēram, ar galvenais ārsts), bet tomēr zemāka līmeņa speciālists (par ko liecina fakts, ka šādi pētnieki ir vairāki), arī no loģikas viedokļa šī termina lietojums sevi attaisno. Vārds vadošais ir tiešs krievu valodas vārda ведущий tulkojums, un savulaik, runājot par vadošajiem ražotājiem, vadošajiem aktieriem utt., tika ieteikts no šī kalka vairīties. Valodā ir vairāki gadījumi, kad patiešām to arī ir iespējams aizstāt, piemēram, nevis vadošie ražotāji, aktieri u. c., bet iecienītākie, populārākie, atzītie, zināmie u. tml., taču, raksturojot pētnieka statusu, šīs vārdkopas lietojums ir attaisnojams.

• Profesiju klasifikators. Pieņemts ar Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 306, kas stājas spēkā 2006. gada 9. maijā. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2006, 626. lpp.