Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” (2005; 2019) šie svētki ir minēti formā Helovīns, savukārt „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir abas formas – gan ar saknes patskani a, gan ar saknes patskani e: Halovīns un Helovīns (sk. https://mlvv.tezaurs.lv/Halov%C4%ABns).

Par precīzāko svētku nosaukuma atveides formu latviešu valodā nav bijuši vienisprātis arī angļu valodas speciālisti. Piemēram, Aldis Lauzis vairākkārt norādījis, ka ieteicamā atveides forma ir Halovīns (sk. https://twitter.com/AldisLauzis/status/29079566661, https://twitter.com/AldisLauzis/status/394416811065622529), savukārt Andrejs Veisbergs uzskata, ka svētku nosaukums latviešu valodā ir Helovīns (tas fiksēts arī viņa un „Tildes” izstrādātajā angļu-latviešu vārdnīcā, sk. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=1201332&r=10621033&lid=1201332&g=2&q=&h=4785.60009765625). Patskanis e atveidē lietots arī lietuviešu un krievu valodā: lietuviešu Helovynas, krievu Хэллоуин.

Periodikā vārds Halovīns sastopams presē kopš 20. gadsimta 50. gadiem, Helovīns – retumis 70., 80. gados, vairāk kopš 90. gadiem. Kopumā periodikā biežāk atrodams Halovīns (vairāk nekā divas reizes pārspēdams Helovīnu).

Interesanti, ka Nacionālā korpusu kolekcija uzrāda nepārprotamu Helovīna pārsvaru: Helovīns minēts 3161 reizi (visbiežāk korpusos „Ziņas”, „Tīmeklis 2020”, „Barometrs” un „LVK2022”), kurpretim Halovīns 627 reizes.

Angļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts turpmākais.
„Angļu [æ] skaņa, kas ortogrāfiski ir izteikta ar a, atveidojama latviešu valodā ar e.
Accrington         ['ækriŋtən]         Ekringtona
Bradford             ['brædfəd]          Bredforda
Canna                  ['kænə]               Kena
Caxton                ['kækstən] pv     Kekstons

Iespējams arī izdarīt atkāpi un skaņu [æ] atveidot nevis ar e, bet ar a pēc angļu ortogrāfijas, sekojot latviešu valodas tradīcijai, ja tā ir vārda sākumā un it sevišķi, ja tai angļu valodā nav primārā uzsvara.
Adolph                ['ædɑlf]               Edolfs, Ādolfs
Alexander           [ˌæligˈzɑːndə]    Eligsānders, Aleksanders
Hamilton            ['hæmilt(ə)n]     Hemiltons, Hamiltons” (Sk. Ahero, A. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 2006, 34. lpp.)

Latviešu valodā visai bieži atveidē sastopams tieši a, nevis e, piemēram, Harijs (nevis Herijs) Poters (Harry Potter), Sallija (nevis Selija) Hokinsa (Sally Hawkins), Bens Afleks (nevis Efleks) (Ben Affleck).
Tai pašā laikā ir tādi īpašvārdi, kuros atveidē a un e konkurē, piemēram, Alans vai Elans Rikmens (Alan Rickman), Kalvins vai Kelvins Hariss (Calvin Harris), Ričards Hamonds vai Hemonds (Richard Hammond).

Atveide ar a personvārdos ieteikta 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. Minētie noteikumi paredz turpmāko.
„91. Angļu valodas patskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:
91.2. ņemot vērā, ka angļu valodā izruna atšķiras no rakstības un patskaņa izruna atkarīga no tā novietojuma, precīzai vārda atveidei konstatē attiecīgā vārda izrunu. Patskaņus atveido atbilstoši to izrunai:
91.2.7. [æ] – a:
Alan – Alans
Alison – Alisons, Alisone”

Argumenti atrodami abu formu rakstījumam, ne velti arī šie varianti konkurē jau gadu desmitiem.

Valodas prakse rādīs, kura forma lietojumā nostiprināsies. Šobrīd mēs ieteiktu izvēlēties formu ar saknes patskani a – Halovīns.

Divdabis -ot, tāpat kā apstākļa vārds, norāda uz galvenās darbības vai norises situāciju, veidu, laiku, iemeslu, nolūku, nosacījumu u. tml. pazīmēm:
sal. Es skriešus [kā?] devos mājās un Es skrienot [kā?] devos mājās.
 
Arī divdabja teicieni ar divdabi -ot centrā paskaidro, papildina izteikuma pamata darbību (tas ir, darbību, kas izteikta ar izteicēju), nereti norādot arī uz šo darbību vienlaicīgumu:
Es, ātri skrienot, devos mājās.
 
Pēdējā laikā latviešu valodā ir vērojams divdabja -ot pārdaudzums, ko, ļoti iespējams, veicinājusi šī – vienlaicīguma – pazīme. Tomēr ir jāievēro, ka gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir viens darītājs.
Izteikumā Jānis svilpojot iet pa ielu tiek nosauktas divas darbības, ko veic viens un tas pats darītājs: Jānis svilpo; Jānis iet.

Ja darītājs ir cits, tad tas blakus divdabim tiek arī nosaukts, un veidojas tā sauktās absolūtā datīva konstrukcijas.
Izteikumā Saulei sildot, Jānis iet pa ielu ir divi darītāji un divas darbības: Saule silda; Jānis iet.

Tātad, ja netiek nosaukts cits darītājs datīvā, divdabis ar -ot attiecināms tikai uz to pašu darītāju, kas veic ar izteicēju izteikto darbību.

Teikumos Atgadījusies kļūda, mēģinot atslēgt glabātavu un Radusies kļūda, nolasot kvadrātkodu formāli veidojas divdabja teiciens, taču pati teikumu izveide, divdabju lietojums tajos ir aplams.
Atgadījusies kļūda, mēģinot atslēgt glabātavu (= kļūda ir atgadījusies; kļūda ir mēģinājusi atslēgt glabātavu).
Radusies kļūda, nolasot kvadrātkodu (= kļūda ir radusies; kļūda ir nolasījusi kvadrātkodu).

     Šādos gadījumos teikumi būtu pārveidojami.
1. Teikums veidojams tā, lai divdabja teicienam ar pārējo teikumu veidotos pareizas gramatiskās attieksmes.
Atgadījusies kļūda, sistēmai mēģinot atslēgt glabātavu.
Radusies kļūda, programmai nolasot kvadrātkodu.

2. Teikums veidojams bez divdabja.
Atgadījusies kļūda mēģinājumā atslēgt glabātavu.
Radusies kļūda kvadrātkoda nolasīšanā.
     
Šādu konstrukciju kļūst aizvien vairāk, iespējams, tāpēc, ka tās ir īsas, kompaktas un tiek realizēta divdabja svarīgā pazīme – vienlaicīgums. Turklāt divdabis -ot ir visbiežākā izvēle angļu valodas darbības vārda formas -ing (locking, reading) tulkojumos.

Ir vērojamas pārmaiņas teikumu gramatiskajā izveidē latviešu valodā, kas diemžēl nereti veicina izteiksmes neskaidrību un pārprotamību.

(Sal., piemēram, gadījumus, kad tiek nosaukts darbību secīgums, nevis vienlaicīgums: Atlaižot aktierus, es stipri piedzēros (= aktieru atlaišanas laikā es stipri piedzēros. Izteikumā ir secīgas darbības, nevis vienlaicīgas, tāpēc labāk: Atlaidis aktierus, es stipri piedzēros.)

Teikums Mākslinieks allaž meklē veidu, kā izpausties ir salikts pakārtots teikums, kurā ir virsteikums Mākslinieks allaž meklē veidu un apzīmētāja palīgteikums kā izpausties. Vārds kā ir apstākļa vārds, kas ievada apzīmētāja palīgteikumu. Valodas praksē interpunkcija teikumos ar kā nereti sagādā grūtības, jo kā piemīt dažādas funkcijas, kuras arī noteic pieturzīmju lietojumu.

Ar lietvārdu vienskaitlī mēdz apzīmēt arī vairāku elementu kopumu, piemēram, grupa, lērums, komanda. Lai gan ir skaidrs, ka lērumā ir liels kādu elementu daudzums, grupā un komandā ir vairāki cilvēki, gramatiski ir lietvārds vienskaitlī. Ja teikuma priekšmets ir vienskaitlī, izteicēja lokāmais vārds arī lietojams vienskaitlī:
ģimene ir lolojusi piecus audžubērnus;
tauta ir daudz izcietusi;
pūlis ir mēģinājis iekļūt ēkā.

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.