Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Priedēklis vis- tādos vārdos kā vispasaules, Vislatvijas ir lieks, jo vispasaules izsaka to pašu, ko pasaules, Vislatvijas – to pašu, ko Latvijas. Atvasinājumi radušies krievu valodas ietekmē (sal. krievu всемирный, вселатвийский) un vairākās latviešu valodas vārdnīcās ir atrodami bez norādēm uz nozīmes ierobežojumiem, tomēr labā, koptā latviešu valodā šādi darinājumi nav vēlami.
Jāpiebilst, ka terminos sastopams vārds Viseiropas: Viseiropas metadati, Viseiropas zemes radio peidžeru sistēma utt.

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.

Uzrunājot cilvēkus vai dzīvniekus, lietojams vokatīva locījums. Visiem 1. deklinācijas personvārdiem (galotne -s) vokatīvs ir bez galotnes:
Alfonss – Alfons!
Inguss – Ingus!
Portoss – Portos!

Nelokāmais divdabis ar -ot nosauc darbību, kas noris vienlaikus ar izteicējā nosaukto darbību, un tām abām ir viens darītājs. Tātad ar divdabi tiek nosaukta pavaddarbība. Nav vajadzības veidot teikumu, veidojot divdabja teicienu ar darītāju datīvā pie nelokāmā divdabja (piparkūkām cepoties) un pēc tam šo darītāju aizstājot ar norādāmo vietniekvārdu (tās): tā vietā labāk nosaukt darītāju nominatīvā (piparkūkas), divdabi un izteicēju:
Piparkūkām cepoties, tās smaržo visā mājā – Piparkūkas cepoties smaržo visā mājā;
Telefonam zvanot, tas vibrē – Telefons zvanot vibrē;
Vējam pūšot, tas kauc – Vējš pūšot kauc.

Ja tiek minēts ar divdabi izteiktās darbības darītājs, kas ir atšķirīgs no galvenās (personu formas) darbības veicēja, tas šādos divdabja teicienu paveidos nostājas datīvā un veidojas tā sauktās absolūtā datīva konstrukcijas:
Lietum līstot, mēs skrējām mājās;
Mūzikai skanot, Jānis devās pāri zālei;
Kamīnam kuroties, ģimene savācās dzīvojamā istabā.

Teikums Mākslinieks allaž meklē veidu, kā izpausties ir salikts pakārtots teikums, kurā ir virsteikums Mākslinieks allaž meklē veidu un apzīmētāja palīgteikums kā izpausties. Vārds kā ir apstākļa vārds, kas ievada apzīmētāja palīgteikumu. Valodas praksē interpunkcija teikumos ar kā nereti sagādā grūtības, jo kā piemīt dažādas funkcijas, kuras arī noteic pieturzīmju lietojumu.