Valodas konsultācijas

Kā pareizi: Molotova-Ribentropa pakts vai Molotova–Ribentropa pakts?

Jautājums

Kā pareizi: Molotova-Ribentropa pakts vai Molotova–Ribentropa pakts?

Atbilde

Šeit lietojama vienotājdomuzīme: Molotova–Ribentropa pakts.

Uzvārdi Molotovs un Ribentrops neveido dubultuzvārdu, bet nosauc divas vēsturiskas personas, kas parakstījušas dokumentu, tāpēc starp uzvārdiem lietojama vienotājdomuzīme: Molotova–Ribentropa pakts. Vienotājdomuzīmi lieto starp tādu personu uzvārdiem, kuri kopīgi ir kāda izgudrojuma, likuma, literāra darba u. c. autori.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 384. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vienotājdomuzīme

Raidījumā viesojas Jurģis Pūce. Vai uzdosim jautājumu Jurģim Pūcei vai Jurģim Pūcem?

Jautājums

Raidījumā viesojas Jurģis Pūce. Vai uzdosim jautājumu Jurģim Pūcei vai Jurģim Pūcem?

Atbilde

Uzdosim jautājumu Jurģim Pūcem.

Kopdzimtes uzvārdiem ar galotni -a vai -e ir vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma: Paula Cielava un Pēteris Cielava, Jana Pūce un Jurģis Pūce.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās (ar galotni -a) vai piektās (ar galotni -e) deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Cielavai) vai -ei (Pūcei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Cielavam) vai -em (Pūcem).

Avoti

Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 24.–25. lpp.

Kā pareizi: mēs šodien vēlam domi vai mēs šodien vēlējam domi?

Jautājums

Kā pareizi: mēs šodien vēlam domi vai mēs šodien vēlējam domi?

Atbilde

Pareizi ir: mēs šodien vēlējam domi.

Darbības vārda vēlēt locīšana atkarīga no tā nozīmes.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc II konjugācijas darbības vārdu parauga (kā spēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt amatpersonu’: es vēlēju deputātus, tu vēlē Saeimu, viņš vēlē domi, mēs vēlējam direktoru, jūs vēlējat padomi.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc III konjugācijas darbības vārdu parauga (kā pavēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt laimes’: es vēlu veiksmi, tu vēli labas sekmes, viņš vēl priecīgus svētkus, mēs vēlam jauku vakaru, jūs vēlat daudz prieka.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 367. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 844. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: vēlēt

Lingvistiskās tēmas

Formveidošana un vārddarināšana Otrā konjugācija Trešā konjugācija Vārda skaidrojums

Vai latviešu valodā ir termins vebinārs?

Jautājums

Vai latviešu valodā ir termins vebinārs?

Atbilde

Sarunvalodas vārda vebinārs vietā latviešu valodā labāk lietot terminu tīmekļseminārs.

Angļu valodas terminam webinar atbilstošo terminu tīmekļseminārs 2007. gadā ieteikusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (LZA TK ITTEA).
Angļu valodas vārddaļai web- vai vārdam web latviešu valodā parasti atbilst termini ar vārddaļu tīmekļ- vai vārdu tīmekļa:
web address – tīmekļa adrese;
webcam – tīmekļkamera;
website – tīmekļvietne.

Avoti

Nacionālais terminoloģijas portāls: tīmekļseminārs

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Sugasvārdi

Valrieksta čaula vai čaumala?

Jautājums

Valrieksta čaula vai čaumala?

Atbilde

Pareizi ir valrieksta čaula.

Viena no vārda čaula nozīmēm ir ‘ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)’. Savukārt vārda čaumala nozīme ir ‘ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)’. Valodas praksē šie abi vārdi bieži tiek jaukti.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 215., 216. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze