Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir rīģipsis.

Rīģipsis (Rī(gas) ģipsis) būvn. – ‘sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm ir aplīmēta ar kartonu’.

• Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. D. Guļevska. Rīga : Norden, 2001, 569. lpp.

Arī šāds cilvēks ir parādnieks.

Parādnieks – ‘cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kas ir (ko) aizņēmusies, ir (kādam, kam) parādā’. Pamatojoties uz vārdnīcas skaidrojumu, par spīti godprātīgai attieksmei pret sava parāda kārtošanu, kamēr tas nav nokārtots, fiziska vai juridiska persona uzskatāma par parādnieku.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 775. lpp.

Domicils (lat. domicilium ‘dzīvesvieta’) – ‘pastāvīga dzīvesvieta’.

Vārda lietotājiem gan vajadzētu ievērot, ka latviešu valodā leksēma domicils tiek lietota reti, vairumam tā ir sveša un var radīt neizpratni. Ierastāka latviešu valodā ir vārdkopa pastāvīga dzīvesvieta.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 172. lpp.

Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, -es, dsk. ģen. -šu vēst. – ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’.

Vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā sestās deklinācijas lietvārds, retāk piektās deklinācijas lietvārds. Taču tieši šī retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 510. lpp.