Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Francijas (nu jau bijušā) prezidenta uzvārds latviešu valodā rakstāms Olands.

Saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem līdzskanis h un beigu patskanis e netiek atdarināts, tāpēc prezidenta uzvārds latviešu valodā ir atveidojams Olands. Lai gan www.letonika.lv norādīta uzvārda atveide Ollands, latviešu valodā Francijas prezidenta uzvārds nostiprinājās ar rakstību Olands, kas precīzāk atbilst franču īpašvārdu izrunai. Šādu prezidenta uzvārda rakstību (un attiecīgi izrunu) apstiprināja arī franču valodas speciālisti Latvijas Universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā un Francijas Kultūras centrā.

Latviešu valodā īpašvārdus atveido pēc izrunas, iekļaujot tos latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Juridiski šo normu nosaka Valsts valodas likuma 19. panta 3. daļa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.

• Valsts valodas likums.
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, 81. punkts.

Lietuvas prezidentes vārds un uzvārds latviešu valodā rakstāms Daļa Grībauskaite.

Saskaņā ar lietuviešu īpašvārdu atveides noteikumiem patskani i aiz līdzskaņa l patskaņa priekšā atveido kā attiecīgo mīksto līdzskani ļ, savukārt lietuviešu valodas patskanis y latviešu valodā atveidojams kā garais patskanis ī. Tātad Lietuvas prezidentes vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams Daļa Grībauskaite.

Latviešu valodā īpašvārdus atveido pēc izrunas, iekļaujot tos latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Juridiski šo normu nosaka Valsts valodas likuma 19. panta 3. daļa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.

• Valsts valodas likums.
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, 81. punkts.

Pareizi ir 20. gadsimta 60. gadi.

Latviešu valodā ar defisi nepiesaista vārda galotni vai izskaņu, piemēram, 1997. gads, nevis 1997-tais gads. Latviešu valodā kārtas skaitļa apzīmēšanai lieto punktu, piemēram, 1. klase, 19. gs. u. tml. Tāpēc, pierakstot gadu desmitus, nav jāseko angļu vai krievu valodas praksei, bet jāraksta atbilstoši latviešu valodas pareizrakstībai, t. i., 20. gs. 60. gadi, 20. gs. 70. vai 80. gadi.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 120. lpp.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 120. lpp.

Pareizi ir trūkst desmit glabājamo vienību un dokumentu.

Iztrūkt  sar. – ‘pietrūkt’ parasti 3. pers. Latviešu literārajā valodā nav ieteicams lietot vārdu iztrūkt – šī vārda lietojums pieļaujams tikai sarunvalodā. Savukārt „ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: man nav laika, man trūkst pacietības, netrūkst maizes, vajag uzņēmības, nevajag naida, pietiek labuma, nepietiek naudas”.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 714. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 43. lpp.