Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Ja divi ar skaitļa vārdu izteikti apzīmētāji izsaka aptuvenu daudzuma jēdzienu, starp tiem komatu nelieto:
neesmu viņu redzējis piecus sešus gadus;
zālē bija septiņdesmit astoņdesmit dejotāju.

Vārdu savienojumā pacelt jautājumu vārds pacelt ir semantiskais kalks – pēc citas valodas parauga pārņemta vārda nozīme. Semantiskos kalkus bieži aizgūst tēlainības dēļ, jo veidojas pārnestās nozīmes. Tā, piemēram, vārda pasvītrot konkrētā nozīme ‘pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu’ pēc satura un pēc attiecīgā tēla atbilst aizgūtajai nozīmei ‘uzsvērt, izcelt’ (krievu подчеркнуть, vācu unterstreichen).
Vārdu savienojuma pacelt jautājumu lietojums nav vēlams latviešu literārajā valodā, un tā vietā labāk lietot izvirzīt jautājumu, ierosināt jautājumu, aktualizēt jautājumu/problēmu u. tml.

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).

Vārda loterija pamatā ir vācu vārds Lotterie. Vārda rakstījums lotereja ir uzskatāms par novecojušu.

Vārda pamatā ir krievu vārds совет, un šajā gadījumā svešvārda rakstījumā latviešu valodā iespējams piemērot līdzīgus principus kā īpašvārdu atveidē. Vārda vidū, aiz līdzskaņiem, piemēram, в, krievu е latviešu valodā tiek atveidots kā patskanis e, piemēram:
Светлана – Svetlana (nevis Svjetlana);
Федосий – Fedosijs (nevis Fjedosijs);
Беляев – Beļajevs (nevis Bjeļajevs).
Savukārt zilbes sākumā krievu е  latviešu valodā ierasti atveidojams ar je:
Елена – Jeļena;
Екатерина – Jekaterīna;
Абаев – Abajevs;
Гуляев – Guļajevs.
Latviešu valodā līdzās vārdam sovetizācija pastāv arī vārds sovetoloģija. Valodas praksē bieži lieto no angļu valodas pārņemtās formas sovjetizācija un sovjetoloģija, tomēr saskaņā ar pastāvošajām valodas normām latviešu valodā vārdi rakstāmi sovetizācija, sovetoloģija.