Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārda pamatā ir krievu vārds совет, un šajā gadījumā svešvārda rakstījumā latviešu valodā iespējams piemērot līdzīgus principus kā īpašvārdu atveidē. Vārda vidū, aiz līdzskaņiem, piemēram, в, krievu е latviešu valodā tiek atveidots kā patskanis e, piemēram:
Светлана – Svetlana (nevis Svjetlana);
Федосий – Fedosijs (nevis Fjedosijs);
Беляев – Beļajevs (nevis Bjeļajevs).
Savukārt zilbes sākumā krievu е  latviešu valodā ierasti atveidojams ar je:
Елена – Jeļena;
Екатерина – Jekaterīna;
Абаев – Abajevs;
Гуляев – Guļajevs.
Latviešu valodā līdzās vārdam sovetizācija pastāv arī vārds sovetoloģija. Valodas praksē bieži lieto no angļu valodas pārņemtās formas sovjetizācija un sovjetoloģija, tomēr saskaņā ar pastāvošajām valodas normām latviešu valodā vārdi rakstāmi sovetizācija, sovetoloģija.

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).

Vārda lēst pamatnozīme ir ‘rēķināt’.
 

Vārds lēst ar nozīmi ‘rēķināt’ atrodams vārdnīcās jau kopš 18.gadsimta. Mūsdienu valodas praksē, sevišķi publicistikā, pēdējās desmitgadēs lēst kļuvis par tādu kā modes vārdu, un tā nozīme ir paplašinājusies, piemēram:
‘iepriekš spriest, domāt, paredzēt’ – lēš, ka nākamais gads būs ļoti veiksmīgs;
‘plānojot, paredzot censties atrast skaitlisko vērtību’ – lēšams, ka saslimušo skaits būs lielāks nekā pērn; eksperti lēš, ka izmaksas būs ap pieciem tūkstošiem;
‘uzskatīt, minēt’ – kaimiņi lēš, ka izturēt kļuvis par grūtu, tāpēc viņa aizgājusi.

Tiesa gan, lēst lietojums kontekstā būtu jāizvērtē, jo nereti iespējams izvēlēties precīzāku, iederīgāku vārdu. Samudžinātās lēst nozīmes tekstu var padarīt grūti uztveramu.

Senajiem romiešiem septembris bija septītais gada mēnesis, jo gads sākās ar martu.

Par Jūlija kalendāru dēvē t. s. „veco stilu” – gadu skaitīšanas sistēmu, kas tika ieviesta Jūlija Cēzara laikā (46. g. p. m. ē.). 128 gados šis kalendārs par vienu diennakti atpaliek no Saules kalendāra. Gregora kalendārs ir t. s. „jaunais stils” – gadu skaitīšanas sistēma, ko ieviesa pāvests Gregors XIII 1582. gadā. Šis kalendārs par vienu diennakti no Saules atpaliek tikai 3300 gados.

Esam privileģētā statusā.
 

Latīņu valodā vārds privilegium nozīmē ‘likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku’. Latviešu valodā aizgūts vārds privilēģija ar nozīmi ‘izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atsevišķam cilvēkam (atsevišķai organizācijai, sociālai grupai u. tml.)’ un privileģēt – ‘kādam piešķirt privilēģiju vai privilēģijas; kādam vai kaut kam radīt īpaši izdevīgu stāvokli’.
Valodas praksē nereti sastopamas kļūdas vārda privileģēt rakstībā, un patskaņa e vietā sastopams patskanis i.
Dažās vārdnīcās (tostarp arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) ir atrodams arī variants priviliģēt, tomēr saskaņā ar pareizrakstības normām ieteicams rakstījums privileģēt.