Valodas konsultācijas

Kā pareizi: deleģēt pārstāvi vai deliģēt pārstāvi?

Septembris ir devītais gada mēnesis, taču tā nosaukums radies no latīņu vārda septem ar nozīmi ‘septiņi’. Kāpēc?

Jūsu iesniegums un apliecības kopija ir saņemti/saņemta/saņemts?

Sastāvdaļas: 1 paciņa cepumu; 1⁄2 tējkarotes kanēļa vai 1 paciņa cepumi; 1⁄2 tējkarote kanēlis?

Jautājums

Sastāvdaļas: 1 paciņa cepumu; 1⁄2 tējkarotes kanēļa vai 1 paciņa cepumi; 1⁄2 tējkarote kanēlis?

Atbilde

Sastāvdaļas: 1 paciņa cepumu; 1⁄2 tējkarotes kanēļa

Izsakot mēra vai apjoma attieksmes starp divām reālijām, lietojams dalāmais (jeb partitīvais) ģenitīvs. No citiem adnominālajiem ģenitīvu veidiem (tādiem, kas ir sintaktiski atkarīgi no lietvārda) dalāmais ģenitīvs atšķiras ar novietojumu: tas allaž atrodas aiz neatkarīgā vārda. Dalāmā ģenitīva nozīmē tiek lietoti lietvārdi, kuri izsaka dalāmu nojēgumu – ko mērāmu, sveramu, skaitāmu u. tml.:
paciņa cepumu;
ēdamkarote eļļas;
glāze piena.
Daļskaitļa 1⁄2 nosaukums veidots, izmantojot pamata skaitļa vārdu viens un lietvārdu puse – viena puse. Arī vārds puse izsaka dalāmo nojēgumu, tātad aiz šī vārda lietojams ģenitīvs:
(viena) puse tējkarotes;
(viena) puse ābola.

Teikumā šādās vārdkopās lokāmi mērvienību, iesaiņojuma, daļu u. tml. nosaukumi, nemainot tiem sekojošās ģenitīva locījumu formas:
sadrupina paciņu cepumu, pievieno pusi tējkarotes kanēļa.

Bieži sastopami salikteņi ar pus- (vārdnīcās atrodams arī atsevišķs vārds pus), kas norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma, tilpuma:
puspaciņa cepumu;
pustējkarote kanēļa.
Ar pus- darinātos lietvārdus iespējams lietot visos vajadzīgajos locījumus:
sadrupina puspaciņu cepumu, pievieno pustējkaroti kanēļa.

Avoti

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 347. lpp.
Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 418. lpp.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 15. lpp.
Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 250.–251. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 447.–448. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: pus

Lingvistiskās tēmas

Ģenitīvs

Kā rakstīt augstskolas divvārdu nosaukumu?

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze