Valodas konsultācijas

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt raidījuma gaitā, nodarbības gaitā?

Jautājums

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt raidījuma gaitā, nodarbības gaitā?

Atbilde

Vārdam gaita ir vairākas nozīmes, un viena no tām ir arī ‘ritums (dzīvei, laikam)’. Piemēram, dzīves gaitā, laika gaitā u. tml.

Taču jāraugās, lai vārds tiktu lietots vietā un nekļūtu lieks. Piemēram, lai gan vārdkopas raidījuma gaitā uzzināsiet vai nodarbības gaitā dzirdēsiet ir pareizas, iespējams, pietiktu ar lietvārda lokatīvu: raidījumā uzzināsiet, nodarbībā dzirdēsiet utt.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 299. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Tīksmīgus Ziemassvētkus! – ko nozīmē vārds tīksmīgs?

Jautājums

Tīksmīgus Ziemassvētkus! – ko nozīmē vārds tīksmīgs?

Atbilde

Tīksmīgs ir ‘tāds, kas izraisa tīksmi – ļoti patīkamas izjūtas’.

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).

Avoti

Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. II sēj. Rīga : Avots, 1992, 402.–403. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 536., 538. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: tīksmīgs
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: tīksms

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Kādības īpašības vārdi

Valrieksta čaula vai čaumala?

Jautājums

Valrieksta čaula vai čaumala?

Atbilde

Pareizi ir valrieksta čaula.

Viena no vārda čaula nozīmēm ir ‘ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)’. Savukārt vārda čaumala nozīme ir ‘ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)’. Valodas praksē šie abi vārdi bieži tiek jaukti.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 215., 216. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Koncerts ir daudzskaitlīgi apmeklēts vai plaši apmeklēts?

Jautājums

Koncerts ir daudzskaitlīgi apmeklēts vai plaši apmeklēts?

Atbilde

Koncerts ir plaši apmeklēts (arī, piemēram, apmeklēts kuplā skaitā).

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.

Avoti

Paegle, Dz. Par mazskaitlīgs un daudzskaitlīgs. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 27. laidiens. Sast. Ā. Ozola. Rīga : Avots, 1993, 64.–65. lpp.
Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 362.–363. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: daudzskaitlīgs

Lingvistiskās tēmas

Kalki Stils un literārā norma Īpašības vārds Apstākļa vārds

Vai esam priviliģētā vai privileģētā statusā?

Jautājums

Vai esam priviliģētā vai privileģētā statusā?

Atbilde

Esam privileģētā statusā.

Latīņu valodā vārds privilegium nozīmē ‘likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku’. Latviešu valodā aizgūts vārds privilēģija ar nozīmi ‘izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atsevišķam cilvēkam (atsevišķai organizācijai, sociālai grupai u. tml.)’ un privileģēt – ‘kādam piešķirt privilēģiju vai privilēģijas; kādam vai kaut kam radīt īpaši izdevīgu stāvokli’.
Valodas praksē nereti sastopamas kļūdas vārda privileģēt rakstībā, un patskaņa e vietā sastopams patskanis i.
Dažās vārdnīcās (tostarp arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) ir atrodams arī variants priviliģēt, tomēr saskaņā ar pareizrakstības normām ieteicams rakstījums privileģēt.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 652. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 393.–394. lpp.
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 637. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: priviliģēt
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 637. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Vārda skaidrojums Darbības vārds

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze