Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Izsakot mēra vai apjoma attieksmes starp divām reālijām, lietojams dalāmais (jeb partitīvais) ģenitīvs. No citiem adnominālajiem ģenitīvu veidiem (tādiem, kas ir sintaktiski atkarīgi no lietvārda) dalāmais ģenitīvs atšķiras ar novietojumu: tas allaž atrodas aiz neatkarīgā vārda. Dalāmā ģenitīva nozīmē tiek lietoti lietvārdi, kuri izsaka dalāmu nojēgumu – ko mērāmu, sveramu, skaitāmu u. tml.:
paciņa cepumu;
ēdamkarote eļļas;
glāze piena.
Daļskaitļa 1⁄2 nosaukums veidots, izmantojot pamata skaitļa vārdu viens un lietvārdu puse – viena puse. Arī vārds puse izsaka dalāmo nojēgumu, tātad aiz šī vārda lietojams ģenitīvs:
(viena) puse tējkarotes;
(viena) puse ābola.

Teikumā šādās vārdkopās lokāmi mērvienību, iesaiņojuma, daļu u. tml. nosaukumi, nemainot tiem sekojošās ģenitīva locījumu formas:
sadrupina paciņu cepumu, pievieno pusi tējkarotes kanēļa.

Bieži sastopami salikteņi ar pus- (vārdnīcās atrodams arī atsevišķs vārds pus), kas norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma, tilpuma:
puspaciņa cepumu;
pustējkarote kanēļa.
Ar pus- darinātos lietvārdus iespējams lietot visos vajadzīgajos locījumus:
sadrupina puspaciņu cepumu, pievieno pustējkaroti kanēļa.

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).

Nosaukums „Prāta vētra” ir simboliskais nosaukums, kurā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds. Vārda vētra rakstījumam ar lielo sākumburtu nav pamata.
Lielo sākumburtu pārspīlējums nosaukumos, iespējams, radies citu valodu ietekmē.

Vārdam ietvars ir vairākas nozīmes, un viena no tām (parasti lietojot daudzskaitļa lokatīvā ietvaros) ir ‘apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)’, arī ‘noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.)’:
jārisina problēmas savu iespēju ietvaros;
kursa ietvaros tiks apgūti valodas pamati;
pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

Vārds ietvari pēdējos gados kļuvis par tādu kā modes vārdu un lielā daļā kontekstu ir uzskatāms par lieku, jo to pašu domu ir iespējams izteikt ar lokatīvu vai ar kādu stilistiski veiksmīgāku konstrukciju:
jārisina problēmas pēc savām iespējām;
kursā tiks apgūti valodas pamati;
pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un likumam darbojas patstāvīgi.

Vārdam ietvars ir arī citas nozīmes, un neba vienmēr tas skaužams. Allaž ir vērts raudzīties, lai tekstā nebūtu lieku vārdu un smagnēju konstrukciju.

Stilistiskos nolūkos pieļaujams lietot gan divas, gan trīs izsaukuma zīmes. Šādos gadījumos tiek sevišķi uzsvērts teikuma emocionālais raksturs.

Kā norādījusi Aina Blinkena, „cenšoties teikuma emocionālo raksturu īpaši pasvītrot, nereti lieto divas vai pat trīs izsaukuma zīmes. Izsaukuma zīmju dubultošana un trīskāršošana pieļaujama vienīgi atsevišķos gadījumos stilistiskos nolūkos”. Šādus piemērus atrodam arī Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā, lielākoties daiļliteratūrā:
Nav ko vilkt visādus drauģeļus uz baznīcu! – Vecā nikna vēl nevarēja nomierināties. – Kārlis nav drauģelis!! – Agra atcirta un tūlīt pat nodūra galvu. (Valodas korpuss LVK2018)
BARONS: Par skolniecēm! Nu?! VISI KOPĀ (auro pilnā rīklē): Par skolniecēm! Par skolniecēm!! Par skolniecēm!!! (Valodas korpuss LVK2018)
Līdz debesīm saviļņotas, vecas dzērves pēdējā deja. Prieks! Prieks!! Prieks!!! Zītara acis dzied un kājas dejo kā jauneklim. (Valodas korpuss LVK2018)