Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Svētku, atceres un citas atzīmējamās dienas regulē likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Šobrīd svētku dienu nosaukumos pirmais vārds aiz viena vai vairākiem īpašvārdiem tiek rakstīts ar lielo sākumburtu:
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena,
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena.
Savukārt atceres un atzīmējamo dienu nosaukumos šis komponents parasti rakstīts ar mazo sākumburtu:
Latvijas Republikas okupācijas diena,
Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena.

Līdzīgos nosaukumos vienveidības dēļ būtu piemērojams viens princips, taču šobrīd ieteicams ievērot normatīvajos aktos ieteikto lielo sākumburtu lietojumu.

Vārdu atpakaļ nav vēlams lietot ar nozīmi ‘iepriekš, senāk’. Inta Freimane kalkētas formulas ar apstākļa vārdu atpakaļ min pie neīstu vārdkopu (jeb kvazivārdkopu) kalkiem: „Ir arī tādi aizgūti veidojumi, kurus grūti nosaukt par pilntiesīgām vārdkopām. Tās veidotas pēc donorvalodai tradicionālas konstrukcijas. Šis tips ir robežparādība starp morfoloģiskajiem un sintaktiskajiem kalkiem. (..) Konstatētas kalkētas formulas ar adverbu atpakaļ (krievu назад), arī angļu ago līdzīgā lietojumā) – šis adverbs ir desemantizējies un tiek lietots ar prievārdu pirms, priekš nozīmi: gadu atpakaļ, nedēļu atpakaļ u. tml., kā arī ir pilnīgi lieks: sen atpakaļ.”

Vārdi gārsa un gārša nav sinonīmi.

Gārsa – ‘čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām’.
Gārša – ‘mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi’.