Valodas konsultācijas

Sapņi piepildās vai piepildas?

Jautājums

Sapņi piepildās vai piepildas?

Atbilde

Pareizi ir sapņi piepildās.

Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.

Lingvistiskās tēmas

Garie patskaņi Galotne Atgriezeniskie darbības vārdi Nenoteiksme Trešā konjugācija Vienkāršā tagadne

Raiva vai Raivja dārzs?

Jautājums

Raiva vai Raivja dārzs?

Atbilde

Pareizi ir Raivja dārzs.

Priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai: Raivis → Raivja (v → vj). Pēc pašreizējās valodas normas līdzskaņu mijas nav divzilbju personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t vai d: Valdis – Valda, Uldis – Ulda, Rūdis – Rūda, Artis – Arta, Gatis – Gata. Garākos saliktos personvārdos mija var būt: Visvaldis – Visvalža/Visvalda, Tālivaldis – Tālivalža/Tālivalda.

Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.

Avoti

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 359.–360. lpp.
Markus, D. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 137. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Locīšana Otrā deklinācija Ģenitīvs

Viņš zina vai zin?

Jautājums

Viņš zina vai zin?

Atbilde

Darbības vārda 3. personas pareizā forma ir zina.

Darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas darbības vārds tāpat kā darināt, ēdināt, kur 3. personā ir galotne -a, tātad darina, ēdina, zina. Sākotnēji zināt ir bijis trešās konjugācijas otrajā grupā, tātad locīts tāpat kā, piemēram, dziedāt – viņš dzied, raudāt – viņš raud, zināt – viņš zin. Šāds lietojums vēl sastopams sarunvalodā.
Pēc pašreizējām normām darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, kas lokāms tāpat kā, piemēram, darināt – viņš darina, ēdināt – viņš ēdina, zināt – viņš zina.
Vēl 20. gs. 80. gados par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin – šāda forma kā retāk lietota ir fiksēta „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”. Taču jaunākajos avotos, piemēram, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, tā vairs netiek minēta. Arī „Latviešu valodas gramatikā” un „Latviešu literārās valodas morfoloģijā” norādīts, ka zināt lokāms pēc trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas parauga.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 643. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: zināt
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 549. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 107. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Galotne Trešā konjugācija Stils un literārā norma

Vārda diena vai vārdadiena?

Jautājums

Vārda diena vai vārdadiena?

Atbilde

Var rakstīt gan vārdadiena, gan vārda diena.

Divos vārdos jēdziens vārda diena rakstāms tad, ja ar to apzīmējama diena, kad kalendārā ierakstīts attiecīgā cilvēka vārds. Piemēram, tā ir Annas vārda diena, t.i., šajā dienā vārda diena ir Annām. Vārdadiena vienā vārdā rakstāma, ja ar to apzīmēta attiecīgā godadiena. Piemēram, apsveikt cilvēku (Annu) vārdadienā. Praksē šīs jēdzieniskās nianses ir grūti nošķiramas, tāpēc arī rakstība nav stingri normējama.

Lingvistiskās tēmas

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Salikteņi Salikteņi Vārdu saskaņošana

Zivjaudzētava vai zivaudzētava?

Jautājums

Zivjaudzētava vai zivaudzētava?

Atbilde

Pareizi ir abi salikteņi – gan zivaudzētava, gan zivjaudzētava.

Vārds zivjaudzētava tiek lietots retāk, tāpat arī vārdu savienojums zivju audzētava. Zivaudzētava, arī zivjaudzētava – ‘zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu’. Piemēram, zemnieku saimniecības zivaudzētava. Audzēt zivis zivjaudzētavā. Zivaudzētavas turpina atjaunot Latvijas zivju resursus, ielaižot upēs tūkstošiem zivju mazuļu.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Salikteņi Līdzskaņi v un j Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze