Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Datorsistēmas lietotāju autentifikācijas tehnoloģijas CAPTCHA (Completely Automated Public Turing test to tell Computers and Humans Apart) jeb pilnīgi automātiska publiska Tjūringa testa ieteicamais latviskais nosaukums ir cilvēktests.

Tas ir paredzēts, lai atšķirtu datorus no cilvēkiem, turklāt nosaukums izsaka šīs procedūras būtību.

• VVC LVEK 13.11.2013. sēdes protokola Nr. 31 3. §.

• VVC LVEK 09.03.2016. sēdes protokola Nr. 49 2. §, lēmums Nr. 1-16/4.

• VVC LVEK 10.03.2013. sēdes protokola Nr. 27 2. §.

Pareizi ir islāms.

Vārda islāms pamatā ir arābu valodas vārds islām ar nozīmi ‘padevība’. Islāms ir viena no visvairāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem. To nodibinājis pravietis Muhameds 7. gadsimtā Arābijā. Valodas praksē sastopams šī vārda rakstījums gan ar garo patskani ā – islāms –, gan īso patskani a – islams. Pēdējais atrodams gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā (konkrētais sējums izdots 1975. gadā), gan Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (1995). Tomēr jau kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vairākumā skaidrojošo un tulkojošo vārdnīcu fiksēta forma islāms, un tā apstiprināta arī ar Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu.
Arī salikteņos ar šo vārdu lietojams patskanis ā (islāmticīgie, islāmfobija u. tml.); atvasinājumos lietojams gan patskanis ā, gan a atkarībā no vārda izskaņas: islāmisks, islāmisms, bet: islamizēt, islamizācija.

• VVC LVEK 14.10.2015. sēdes protokola Nr. 45 6. §.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 345. lpp.
• Reliģisko terminu vārdnīca
• Adikibi, O. Ideju vārdnīca. Izd. sast. un virsred. A. L. Nortona. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 225.–227. lpp.
• Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 320. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 310. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 478. lpp.

Mājvārdus var saukt gan par oikonīmiem, gan oikodomonīmiem.

Oikonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu, piemēram, Rīga, Bēne, Ragaciems, Ņujorka’. Latviešu onomastikā par oikonīmiem pieņemts uzskatīt arī mājvārdus. Oikodomonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā), piemēram, Benjamiņa nams, Tiesu nams, Stūra māja’.

• Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 267. lpp.