Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir bermontiāde. Vārds rakstāms ar mazo sākumburtu.

Vārds bermontiāde cēlies no krievu virsnieka Pāvela Bermonta-Avalova uzvārda, un ar to apzīmē Bermonta armijas iebrukumu Latvijā 1919. gada rudenī.
Līdzīgi kā vārdiem alpiniāde, miriāde, triāde, arī vārdam bermontiāde ir galotne -e. Iespējams, vārda rakstījums ar galotni -a ieviesies krievu valodas iespaidā (бермонтиада, олимпиада). Tāpat varbūt mulsumu radījusi Askolda Saulīša 2009. gada filma „Bermontiāda”. 
Vārds teikuma vidū rakstāms ar mazo sākumburtu.

Pareizi ir abi varianti: gaisa kondicionētājs un kondicionieris.

Lai gan sākotnēji kā latviskāks vairāk tika atbalstīts vārds kondicionētājs, mūsdienu valodā abus lietvārdus vairs nešķir, un viena vai otra vārda lietojumā ierobežojumu nav.

Atbalstāms ir termina plašsaziņas līdzekļi lietojums, ja runa ir par televīziju, radio, presi, internetu u. tml., bet jaunus šīs nozares terminus ieteicams veidot, atvasinot tos no latīņu cilmes aizguvuma medijs.

Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku kā tautas lūgšanu sacerējis Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanējusi 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.

Dziesma sarakstīta Krievijā, Sanktpēterburgā, kur tobrīd apmēram 30 gadus vecais Baumaņu Kārlis strādāja respektablās mācību iestādēs par skolotāju un aktīvi ap sevi pulcēja jaunlatviešus. Pirmo reizi tā izskanējusi 1873.gada 26. jūnijā vīru kora balsīs pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Sākotnēji dziesmas tekstā, kuru arī rakstījis Baumaņu Kārlis, trešajā rindiņā bijis nevis vārds „Latvija”, bet gan „Baltija”.

Lai arī Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī sanākušie dziesmu nodziedāja vairākas reizes, tā par oficiālu himnu pēc diskusijām kļuva divus gadus vēlāk.

Tā kā himna ir lūgšana, kurā uzrunāts Dievs, tā no pārējā teikuma ir atdalāma ar komatu.