Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Pareizi ir abi varianti – gan simtu divdesmit, gan simt divdesmit.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” minēta forma simtu ar nozīmi ‘simt’.
Lai gan vārdnīcā norādīts, ka šī nelokāmā (ģenitīva) pamata skaitļa vārda forma ir novecojusi, latviešu valodā to joprojām lieto – par to liecina valodas lietotāju izvēle.

Janvāris bija sala vai ziemas mēnesis.

Līdztekus latīniskajiem mēnešu nosaukumiem latviskos nosaukumus pirmo reizi dod Kurzemes superintendents Pauls Eihorns darbā „Historia Lettica” 1649. gadā:
janvāris – ziemas mēnesis*;
februāris – sveču mēnesis;
marts – sērsnu, arī baložu mēnesis;
aprīlis – sulu mēnesis;
maijs – lapu, arī sējas mēnesis;
jūnijs – ziedu mēnesis;
jūlijs – liepu, arī siena mēnesis;
augusts – rudzu, arī suņu mēnesis;
septembris – silu mēnesis*;
oktobris – zemliku mēnesis*;
novembris – sala mēnesis*;
decembris – vilku mēnesis.

*Citos avotos:
janvāris – sala mēnesis;
septembris – viršu mēnesis;
oktobris – veļu mēnesis;
novembris – salnu mēnesis.

Aizgaldnieks ir barokļa cūka.

Vārdam cūka sarunvalodā un apvidus leksikā ir dažādi sinonīmi: cūcietis, cūcene, cūcēns, ruksis; sivēnmāte, sivēnīca.
Cūka, kuru baro kaušanai, ir baroklis, baroksnis vai barotnis, arī suķis, pussuķis, sietals.
Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem ir puscūcis vai pušcūcis.
Aizgaldā turēta cūka ir aizgaldnīca.
Cūka, kas pārtiek no ganībām, ir ārcūka vai ārtecis.