Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Džuta (angļu jute, bengāļu jhoto) – ‘viengadīgs liepu dzimtas tropu šķiedraugs, no kā gatavo rupjus, bet izturīgus audeklus, auklas, paklājus’. Piemēram, džutas šķiedra, džutas audekls.

Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku kā tautas lūgšanu sacerējis Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanējusi 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.

Dziesma sarakstīta Krievijā, Sanktpēterburgā, kur tobrīd apmēram 30 gadus vecais Baumaņu Kārlis strādāja respektablās mācību iestādēs par skolotāju un aktīvi ap sevi pulcēja jaunlatviešus. Pirmo reizi tā izskanējusi 1873.gada 26. jūnijā vīru kora balsīs pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Sākotnēji dziesmas tekstā, kuru arī rakstījis Baumaņu Kārlis, trešajā rindiņā bijis nevis vārds „Latvija”, bet gan „Baltija”.

Lai arī Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī sanākušie dziesmu nodziedāja vairākas reizes, tā par oficiālu himnu pēc diskusijām kļuva divus gadus vēlāk.

Tā kā himna ir lūgšana, kurā uzrunāts Dievs, tā no pārējā teikuma ir atdalāma ar komatu.

Uzvārdi ar galotni -us ir raksturīgi gan sievietēm, gan vīriešiem. Tā kā šie ir retāk sastopami uzvārdi, to locīšana nereti sagādā grūtības. Lūk, pilna paradigma sieviešu un vīriešu dzimtē.

Pareizi ir: mēs šodien vēlējam domi.

Darbības vārda vēlēt locīšana atkarīga no tā nozīmes.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc II konjugācijas darbības vārdu parauga (kā spēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt amatpersonu’: es vēlēju deputātus, tu vēlē Saeimu, viņš vēlē domi, mēs vēlējam direktoru, jūs vēlējat padomi.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc III konjugācijas darbības vārdu parauga (kā pavēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt laimes’: es vēlu veiksmi, tu vēli labas sekmes, viņš vēl priecīgus svētkus, mēs vēlam jauku vakaru, jūs vēlat daudz prieka.