Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.

Skaitli 100 apzīmē ar C.

Burts C apzīmējumā ir no latīņu valodas vārda centum ar nozīmi ‘simts’. Jāatceras, ka romiešu ciparus latviešu valodā parasti lieto kārtas skaitļu funkcijā, piemēram:
pirmā pakāpe – 1. pakāpe vai I pakāpe;
desmitais festivāls – 10. festivāls vai X festivāls.

Nē, akcijas nosaukums liekams pēdiņās: „Izdaiļo valodu!”

Vienpēdiņās raksta augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumus:
ābolu šķirne ‘Cukuriņš’,
kartupeļu šķirne ‘Gundega’;
kā arī vārdu nozīmju paskaidrojumus:
vīrieša priekšvārda Ignats pamatā ir latīņu vārds ignis ar nozīmi ‘uguns’;
leģitimēt nozīmē ‘atzīt par likumīgu, apstiprināt’.

Savukārt dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi raksta pēdiņās, piemēram, grāmatu, žurnālu, akciju, uzņēmumu u. c. nosaukumus.