Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.

Vārdi rakstāmi ar īsu patskani e – ezoterisks, ezoterija.

Minētos vārdus ar garu patskani neizrunā arī oriģinālvalodā, tāpēc nav nekāda pamata tos rakstīt ar garā patskaņa burtu arī latviešu valodā.
Ezoterisks (gr. < esōterikos ‘iekšējs’) – ‘slepens, apslēpts, domāts vienīgi iesvētītiem, zinošiem (par reliģiskiem rituāliem, misticiskām mācībām u. tml.)’
Ezoterija – ‘vispārināta īpašība → ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to’. Piemēram, nonākt zinātnes un ezoterijas krustcelēs. Lasīt grāmatas par ezoteriju. Interese par ezoteriku. Iedziļināties ezoterikā.

Dažkārt žurnālisti (arī paši politiķi) apzināti izvairās no konkrētām atbildēm – vieglāk taču ir pateikt grasās darīt, nevis dara vai darīs, sliecas neatbalstīt, nevis konkrēti – neatbalsta vai neatbalstīs.

Šādos gadījumos nav jāmin konkrēts darītājs, norises laiks vai atbildīgais. Izvairīšanās no konkrētas atbildes ir politiskās retorikas sastāvdaļa.

Aiz cipariem šajā izteikumā punkts nav liekams: Pirms 5 gadiem tika izdots I sējums.

Punktu liek aiz arābu cipara, apzīmējot kārtas skaitli. Ja ar arābu ciparu tiek rakstīts pamata skaitļa vārds, punkts aiz tā nav liekams:
8. novembris, bet 8 dienas;
3. autobuss, bet 3 autobusi;
7. spēlētājs, bet 7 spēlētāji.

Aiz romiešu cipara kārtas skaitļa apzīmēšanai punktu liek tikai tad, ja šis cipars atrodas tekstā nodaļas (vai citas teksta daļas) nosaukuma priekšā:
I. Vispārīgi noteikumi.
II. Definīcijas.

Lote – 1. ‘ierīce ūdenstilpnes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas’. Piemēram, mehāniskā lote, iemest loti;
2. ‘masas mērvienība – aptuveni 12,78 grami’ (vecajā krievu mērvienības sistēmā)’.