Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds top angļu valodā tiek lietots ar nozīmi ‘virsotne’, ‘augstākā pakāpe’. Latviešu sarunvalodā no šī vārda aizgūts vārds tops – ‘populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts’, tātad sarunvalodā varētu teikt 10 dziesmu tops, savukārt literārajā valodā tas saucams 10 dziesmu izlase.

Adverbējoties* dažādām lietvārda locījumu formām, radusies liela daļa apstākļa vārdu, piemēram, teikumā Viņš to paveica godam apstākļa vārds godam ir adverbējusies lietvārda gods vienskaitļa datīva forma, teikumā Kāpšu augšā apstākļa vārds augšā ir adverbējusies lietvārda augša vienskaitļa lokatīva forma. Latviešu valodā ir ne mazums adverbējušos lietvārda daudzskaitļa instrumentāļa formu, piemēram, kājām, laikiem, rikšiem, vietām.

Vārds brīžiem ir radies, adverbējoties lietvārda brīdis daudzskaitļa instrumentāļa formai, tātad brīžiem ir apstākļa vārds.

* Adverbēties nozīmē dažādām vārdšķirām vai vārdformām pāriet apstākļa vārdos, piemēram, adverbējusies ir lietvārda iekša lokatīva forma iekšā: Vai tu paliksi iekšā?

Jā, teikumā visi vārdi ir pareizā formā.

Vārds miljons ir lokāmais skaitļa vārds. Lokāmajiem skaitļa vārdiem ir trīs deklinējamo vārdu (lokāmo nomenu, t. i., lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis un locījums, piemēram, viens kurmis, četras žubītes.

Pamata skaitļa vārdiem šo kategoriju izpausme nav pilnīga, piemēram, vārdiem desmits, miljons, miljards piemīt tikai vīriešu dzimte, taču tiem ir vienskaitļa un daudzskaitļa formas, un vārdi lokāmi kā pirmās deklinācijas lietvārdi (pirmās deklinācijas lietvārdiem nominatīvā ir galotne -s/-š, piemēram, veikals, ceļš):

Savukārt lietvārds, ko lieto aiz skaitļa vārda miljons, lietojams daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram:
piezvanīt miljonam (dat. Kam?) iedzīvotāju (dsk. ģen. Kā?),
viņš ir nopelnījis vienu miljonu (akuz. Ko?) dolāru (dsk. ģen. Kā?). (Smiltniece 2013, 425)

Vārds sarunāt ir darbības vārds, kas pievieno papildinātāju akuzatīvā (sarunāt + ko?), piemēram, sarunāt tikšanos (akuz. Ko?) ar draugu, sarunāt interviju (akuz. Ko?) ministrijā.

Tātad minētajā teikumā Esmu jums sarunājis [vienu] miljonu koncertu! aiz sarunāt lietojams vārds miljons akuzatīva locījumā miljonu, kurš piesaistījis lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā koncertu.

Vārda rakstījums ir atkarīgs no konteksta.

Par īpašvārdu ir uzskatāms latviešu mitoloģijas un kristietības augstākais apzīmējums Dievs. (Smiltniece 2015, 327; Laugale, Šulce 2012, 55) Šādā nozīmē lietotais vārds arī dažādos savienojumos rakstāms ar lielo sākumburtu: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars; Dievs Tas Kungs; Dieva žēlastība utt.

Iespraudumos un interjektīvos savienojumos savukārt vārda dievs rakstījumā konstatējama nekonsekvence.
Tādos savienojumos kā no dieva puses, vai dieviņ vārds rakstīts ar mazo sākumburtu. (Blinkena 2009, 256) Savukārt savienojumos ak Dievs, paldies Dievam sastopams lielā sākumburta lietojums. (Blinkena 2009, 350; Romane 2014, 102)

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” visos vārdu savienojumos neatkarīgi no tā, vai lietots kristietības nozīmē vai iespraudumos un interjektīvos savienojumos, vārds rakstīts ar lielo sākumburtu, piemēram, ak Dievs; ar Dieva palīgu; Dievs ar to; lai Dievs žēlīgs; nedod Dievs.

„Latviešu valodas gramatikā” (2015) dažādos savienojumos vārds rakstīts divējādi, piemēram, par frāzi paldies dievam/Dievam teikts: „[..] pateicības izteikšanas līdzeklis sākotnēji ir bijusi frāze paldies Dievam, kas mūsdienās zināmā mērā desemantizējusies [zaudējusi pamata nozīmi], piem.: Tu, Vizma? Paldies dievam… Kur tik briesmīgi ilgi? (R. Ezera) Pieripinājis ceļa malā, pievilcis rokas bremzi, Olivers noslaucīja sviedrus: „Viss kārtībā, ser, paldies Dievam!” (Anšl. Eglītis).” (Smiltniece 2015, 681, 689)

Izsauksmes vārdos arī sastopams divējs rakstījums: paužot pozitīvu emocionālo attieksmi vai vērtējumu, vārds rakstīts ar lielo sākumburtu: Ak, Dievs, cik viņš maigs, kluss, saprotošs un inteliģents! (L. Stumbre) Savukārt, izsakot negatīvas, nepatīkamas jūtas vai negatīvu vērtējumu, vārds rakstīts ar mazo sākumburtu: Nedod dievs, kaut ko izdarīt nepareizi!; Citādi ar koku, dievs sodi, ar koku izvadīšu! (V. Pūce). (Smiltniece 2015, 683, 684) Savienojumā Dieva dēļ vārds rakstīts ar lielo sākumburtu: Neraudi, Dieva dēļ, neraudi, Elīz. (Valkovska, Lokmane 2015, 782)

Lielā vai mazā sākumburta lietojums vārdā Dievs/dievs atkarīgs no desemantizācijas (pamatnozīmes vājināšanās) pakāpes, kuru ne vienmēr viegli noteikt. Mēs ieteiktu rīkoties šādi.

Ar lielo sākumburtu rakstāms vārds Dievs, ja:
vārds lietots pamata nozīmē, piemēram, Vērsties pie Dieva;
vārds lietots frazeoloģismā, piemēram, Lai Dievs ir mans liecinieks, es neesmu vainīgs; Viņi dzīvo kā Dieva azotē.

Ar mazo sākumburtu rakstāms vārds dievs, ja:
vārds lietots iespraudumos, piemēram, Šeit, paldies dievam, ir silti; Veikals, nedod dievs, būs slēgts.

Izsauksmes vārdu savienojumos pieņemama ir abējāda rakstība: atsevišķā izteikumā Ak, Dievs! vārdu iespējams rakstīt ar lielo sākumburtu, savukārt, iesaistot to izteikumā, piemēram, Ak dievs, kā viņš man patīk! vai Mīļais dievs, kā viņa izskatījās!, piemērotāks būtu mazā sākumburta lietojums.

Šajā virsrakstā ir divi gramatiskie centri: visi ir gudri un eksāmeni tiek vērtēti. Saiklis jeb atdala divas neatkarīgas teikuma daļas, tāpēc pirms tā ir liekams komats: Ne visi ir tik gudri, jeb kā tiek vērtēti eksāmeni.
Saiklis jeb parasti saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tāpēc mēdz uzskatīt, ka arī šajā gadījumā jeb saista divus vienlīdzīgus virsrakstus un pirms tā komats nav nepieciešams. Arī virsrakstiem ir noteikta struktūra, un uz virsrakstiem attiecas interpunkcijas normas, piemēram:
Jānis, Anna un Māris – komats starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem;
Jānis, Anna un Māris ir ceļā, un pasaule ir vaļā – komats starp neatkarīgām teikuma daļām;
Jānis, Anna un Māris ceļā, jeb pasaule ir vaļā – komats starp neatkarīgām teikuma daļām.