Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdu maestro ar lielo sākumburtu var rakstīt stilistiskos nolūkos, izrādot īpašu pagodinājumu. Tiesa gan, lielā sākumburta lietojumu varētu drīzāk attiecināt uz vēstulēm vai ielūgumiem, kuri adresēti šim maestro, nevis, piemēram, uz preses relīzi.

Valentīna Skujiņa norādījusi, ka „[s]vinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta:
Godājamo Prezident!
Augsti godātais Profesora kungs!” (Sk. Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 21. lpp.)

Citādi vārds maestro ir sugasvārds, kas rakstāms ar mazo sākumburtu. Ar šo vārdu apzīmē izcilu mūziķi, piemēram, diriģentu vai komponistu, tāpēc pielikums maestro pats par sevi norāda uz personas izcilību, godināšanu, piemēram:
notiks maestro Aleksandra Viļumaņa koncerts;
Latvijas Radio klausīsimies raidījumu par maestro Herbertu fon Karajanu;
televīzijā skatīsimies maestro Raimonda Paula koncertu „Laternu stundā” utt.

Vārds maestro rakstāms ar mazo sākumburtu, taču lielā sākumburta lietojums nav aplams, ja vēlamies kādu maestro sevišķi godināt, jo „[l]ielie sākumburti kā grafisks līdzeklis dod iespēju tekstā izcelt un pastiprināt gan svinīgumu, gan patosu, gan cildenumu”. (Sk. Laugale, Velga; Šulce, Dzintra. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 21. lpp.)

Kā norādīts Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā, lietvārds kovārnis izrunājams ar [uo]. (Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 388. lpp.)  

Konstantīns Karulis Latviešu etimoloģijas vārdnīcā (sk. Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. P–Ž. II sējums. Rīga : Avots, 1992, 489. lpp.) norādījis, ka kovārnis ir saliktenis. Vārda otrajā daļā ir sakne vārn- (pamatā indoeiropiešu sakne  *ṷer- ‘degt, dedzināt, melnot’), kas ir tā pati sakne, kas vārdā vārna.
Savukārt vārda pirmajā daļā sastopama daļa no apvidvārda kosa (arī izrunā ar [uo]), kas nozīmē ‘kovārnis’. (sk. Tēzaurs. Pieejams: https://tezaurs.lv/kosa:2)

Vārdos (gan mantotos, gan aizgūtos), kas latviešu valodā sastopami jau sen, burts o visbiežāk izrunājams [uo], piemēram, kovārnis, dona, gods, koris, ola, ozols, ore, solis, zobs u. c.

Skaņa [o] vai [ō] sastopama pamatā aizguvumos, piemēram, fotogrāfija, oktobris, solo, trompete u. c.

Ukraiņu latīņalfabētiskās transliterācijas sistēmu Ukrainas Ministru kabinets apstiprinājis 2010. gadā (sk. Про впорядкування транслітерації українського алфавіту латиницею = Pro vporiadkuvannia transliteratsii ukrainskoho alfavitu latynytseiu. Pieejams: https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/55-2010-%D0%BF#Text). Transliterācija ir vienas valodas, vienas grafētikas sistēmas burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas sistēmas burtiem un burtkopām. Ukraiņu latīņalfabētiskās transliterācijas sistēmā burts г transliterējams ar h (piem., ukraiņu personvārds Богдан latīņalfabētiskajā transliterācijā ir Bohdan), savukārt ґ transliterējams ar g (attiecīgi Ґалаґан – Galagan). Šī latīņalfabētiskās transliterācijas sistēma tiek lietota starptautiski, un pēc līdzīgiem principiem ukraiņu vārdi tiek atveidoti arī citās valodās. Līdz 1991. gadam ukraiņu valodas vārdi latīņalfabētiskajā sistēmā tikuši pārcelti, vadoties pēc izrunas krievu, nevis ukraiņu valodā. Tādējādi arī latviešu valodā ienācis nu jau vārda vēsturiskais atveides variants golodomors.

Fonētikā (zinātnē, kas apraksta skaņas) ar ukraiņu burtu г apzīmēto skaņu raksturo vai nu kā faringālu berzeni [ʕ] (kas atkarībā no pozīcijas pārtop nebalsīgā [ɦ] vai [x]), vai arī, pēc citu pētnieku domām, kā glotālu berzeni [ɦ]. Krievu valodā šādas skaņas nav (krievu vārdu голод izrunā citādi), toties citās slāvu valodās gan ir fonētiski tuva skaņa, ko apzīmē ar [x]. Savukārt ar burtu g latviešu valodā tiek atveidots ukraiņu ґ, kas atbilst skaņai, ko fonoloģijā apraksta kā balsīgu velāru eksplozīvu slēdzeni.

Taisnība, vārdu голод un холод pirmās skaņas ukraiņu valodā ir dažādas, taču latviešu valodā tās atveidojamas ar vienu un to pašu burtu h. Ukraiņu valodas skaņas šajā ziņā nav vienīgās – līdzīgi tiek atveidotas arī citu valodu skaņas.

Valsts valodas centra Latviešu ekspertu komisija 2023. gada 8. februāra sēdē lēmusi, ka Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums (ukraiņu голодомóр) latviešu valodā atveidojams formā holodomors atbilstoši šā vārda izrunai ukraiņu valodā.

Joprojām spēkā ir norma, ka divzilbju otrās deklinācijas personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t, d, labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav, piemēram, Raitis – Raita, Uldis – Ulda, Valdis – Valda utt. Šādas normas nav bijis līdz pat 20. gadsimta 40. gadiem, tāpēc sevišķi trimdas latviešu runā mija dzirdama.

Dzejnieks Uldis Bērziņš savu vārdu ģenitīvā allaž lūdzis lietot ar līdzskaņu miju: Ulža. Tā viņa dzīves laikā vārda forma lietota intervijās, rakstos utt.
Dzejniekam aizejot mūžībā, žurnālisti, godinot viņa piemiņu un atminoties viņa vēlmi, lietojuši formu Ulža.

Kā norādīts jaunākajos holandiešu īpašvārdu atveides ieteikumos Dena Dimiņa rakstā „Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā”, holandiešu u latviešu valodā atveidojams ar u. Tiesa, tas atšķiras no ieteikumiem, kas atrodami, piemēram, Vikipēdijā, uz kuriem mēdz atsaukties valodas lietotāji.

D. Dimiņš raksta: „Atveidē caurmērā ievērots fonētiskais princips, tomēr, tāpat kā dāņu, krievu u. c. valodās, ņemta vērā rakstība, lai atveide pārāk neattālinātos no vārda grafiskā attēla.” (Sk. Dimiņš, Dens.  Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisks rakstu krājums. Atb. red. I. Druviete. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2022, 190. lpp.) Iespējams, tāpēc atveidē sastopamas atšķirības, jo holandiešu u izruna tuvinās vācu ü izrunai, kas savukārt latviešu valodā tradicionāli atveidojams ar i.

Personvārdi atveides formā Marks Rute atveidoti jau vismaz kopš 2017. gada. Tā kā uz šādu rakstījumu latviešu valodā norādījis arī zinātniski recenzēto atveides ieteikumu autors Dens Dimiņš, šādu atveidi iesakām izmantot arī turpmāk.