Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Sarunas var organizēt, rīkot, ir iespējams veikt domu apmaiņu utt. Arī uzskaiti labāk ir kārtot, nevis vest.

Vārdu savienojumu vest sarunas ir pieļaujams lietot starptautiskajās attiecībās, kad ar kādas valsts pārstāvjiem jāpanāk vienošanās.
Arī jurisprudencē var vest lietu (arī prāvu) ar nozīmi ‘aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās’. Šajos gadījumos vārdnīcā nav nekādu norāžu par šo vārdu savienojumu nevēlamu lietojumu.

Komatu lietojums atkarīgs no vārda respektīvi nozīmes.

Vārdu respektīvi (saīsinātā formā resp.) atdala ar komatiem, ja tas lietots ar nozīmi ‘tas ir’, ‘proti’, ‘tātad’ un vārds ievada paskaidrojošu iespraudumu, kas konkretizē vai paskaidro iepriekš nosaukto jēdzienu. Šādos gadījumos komats vajadzīgs arī aiz paskaidrojošā iesprauduma:

Nesavrupina, respektīvi, neatdala ar komatu, dažus vārdus.

Ar Raiņa dramatisko literatūru, respektīvi, lugām, lielākoties iepazīstamies teātru uzvedumos.

Ja, nākot vai ejot, kāds atskatīsies, respektīvi, sāks šaubīties, tad paši dievi vairs nevarēs līdzēt.
Ņemot vērā Sarkanās armijas pārspēku gan Kurzemē, gan aiz austrumu robežas, gan dienvidos, respektīvi, Lietuvā, tika pieņemts lēmums neizrādīt pretošanos no valdības puses.

Lakstīgalas pusbrālis, respektīvi, melnais purva strazds, arī ir liels dziedātājs.

Vārda respektīvi priekšā komats vajadzīgs arī tad, ja tas ievada teikuma komponentu vai ir uz tā robežas:

No pārējiem vārdiem respektīvi neatdala ar komatiem, ja tam ir saikļa ‘vai’ nozīme un neveidojas paskaidrojoša vārdu grupa, proti, respektīvi lietots starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem:

 

Jāpiebilst, ka ar nozīmi ‘vai’ respektīvi lieto retāk nekā ‘tas ir’ – droši vien tāpēc, lai izteikuma saturs nebūtu pārprotams vārda atšķirīgo nozīmju dēļ.

Vārds savukārt ir adverbiāls iespraudums.

Ar komatiem atdala iespraustus apstākļa vārdus, pirmkārt, manuprāt, mūsuprāt, savukārt u. c., kas rāda runas objektu secīgumu vai uzsver runātāja attieksmi pret izsacījumu, piemēram, Bet principiālai rīcībai pa priekšu iet pareizi spriedumi, kuri, savukārt, atkarīgi no dzīves uzskatu plašuma un dziļuma. Ja minētajiem vārdiem teikumā ir apstākļu vai izteicēja funkcija, bet ne modāla iesprauduma funkcija, tos ar komatiem neatdala, piemēram, Kā labticīgs, tā ļaunticīgs valdītājs savukārt ir tiesīgs prasīt no īpašnieka, lai tas viņam atlīdzina.

Tradicionāli ar lielo sākumburtu jaunu teikumu (domu) raksta tikai pēc punkta, tātad – pēc pabeigtas domas.

Ar kolu nebeidzas teikums, tieši pretēji, – seko uzskaitījums, tāpēc teikuma turpinājums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. To apstiprina arī vairāki avoti, vienlaikus atzīstot, ka praksē sastopams arī pretējais. Piemēram, V. Skujiņa raksta: „Kolu lieto teikuma vidū, tāpēc aiz tā nākošais vārds rakstāms ar mazo sākumburtu. Lietvedības praksē šī likumība tiek pārkāpta.”

Šādi frazeoloģismi ir divdabja teicieni, taču komata lietojums to atdalīšanai ir fakultatīvs.

Kā norāda A. Blinkena, šādi divdabja savienojumi runā ar pauzēm parasti netiek savrupināti. „Tiem izveidojusies arī tāda īpaša stilistiski semantiska nokrāsa – tie izsaka darbības intensitātes pakāpi. Te rakstītājam ir iespēja brīvi izvēlēties, likt komatu vai ne – komata lietošana ir fakultatīva. Taču divdabim ar izskaņu -dams var būt arī izteicēja funkcija: Kur iedama, tautu meita? / Izlocīju valodiņu, kādu pati gribēdama. Tādā gadījumā šim divdabja savienojumam ir arī palīgteikuma nozīme, kas prasa komata lietošanu.”