Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kādreiz latviešu valodā ir pieļauts lietot defisi, lai savienotu simbola nozīmē lietotu burtu vai skaitli ar salikteņa pamatdaļu, ko patstāvīgi nelieto, piemēram, 60-gadīgs cilvēks, 9-procentīgs etiķis. Šāds ieteikums atrodams arī Valentīnas Skujiņas darbā „Latviešu valoda lietišķajos rakstos”. Tomēr no mūsdienu latviešu valodas viedokļa šāds rakstījums nebūtu atbalstāms. Labāk rakstīt salikteņus vai veidot vārdkopas: sešdesmitgadīgs cilvēks, sešdesmit gadus vecs cilvēks, deviņprocentīgs etiķis, 9 % etiķis.

Pareizi ir abi vārdi: licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts – apliecinājums kaut kam.

Licence – 1. ‘valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piemēram, tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces’; 2. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu’; 3. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt’.
Sertifikāts – 1. ‘valsts aizņēmuma zīme’; 2. ‘rakstisks apliecinājums par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīguma ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.’; 3. ‘dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi’.

Vārdi pareizi rakstāmi Buratīno un Čipolīno – ar garo patskani -ī.

Itāļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts, ka oriģinālvalodā patskaņu kvantitāte netiek apzīmēta. Garš patskanis a, e, i, o (ja tas neatrodas vārda pirmajā zilbē) lietojams latviešu valodā atdarinātajos itāļu īpašvārdos līdzskaņu l, m, n, r priekšā vairākās vārdu izskaņās, tajā skaitā arī -īno, piemēram, Antonīno, tātad arī Buratīno, Čipolīno. Tā kā krievu valodā nav garumzīmju, savulaik krievu valodas ietekmē tulkotajā literatūrā itāļu vārdus, t.sk. Buratino un Čipolino, rakstīja bez garumzīmēm. Mūsdienās šāda  prakse nav atbalstāma.

Latviešu valodā var lietot vārdu savienojumu dot vārdu.

Kā frazeoloģisms vārdu savienojums dot vārdu latviešu valodā lietojams vairākās nozīmēs, no kurām viena ir ‘atļauja, tiesības publiski runāt, izteikt savas domas; arī šāda runa’. Piemēram, dot (kādam) vārdu sapulcē (sanāksmē)’.