Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 186. lpp.

• Auziņa, I. Latviešu valodas fonētiski fonoloģiskie procesi un likumi. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 84. lpp.
• Soida, E., Kļaviņa, S. Latviešu valodas inversā vārdnīca. Rīga : RaKa, 2000, 372. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: izmēzt
• Urževica, S. Rokasgrāmata latviešu valodā. Rīga : Zvaigzne ABC, 2010, 188. lpp.

Pareizi ir abi varianti, taču precīzāks ir vārda klikšķināt lietojums.

Klikšķināt – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ’. Piemēram, klikšķināt durvju rokturi. Spiest – ‘iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties’. Konsultējoties ar datorspeciālistiem, noskaidrots, ka populārāks un precīzāks ir tieši vārda klikšķināt lietojums, turklāt, veicot ar datorpeli dažādas funkcijas, ir ļoti liela nozīme, vai lieto vienu klikšķi vai dubultklikšķi. Patiesībai neatbilst arī uzskats, ka labskanīguma dēļ vārdus, kuros ir latviešu valodai tik raksturīgie līdzskaņi š, ķ, č, ž un to kombinācijas, pēc iespējas ieteicams aizstāt ar citiem vārdiem.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 265. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 111. lpp.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 300. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 77. lpp.

• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 88. lpp.