Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Auglības un vīnkopības dievu sengrieķu mitoloģijā sauc Dionīss. Savukārt svētkus, kurus svinēja četras reizes gadā par godu auglības un vīnkopības dievam Dionīsam, sauca par Dionīsijiem.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 600. lpp.

• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 205. lpp.

Ir jānorāda skaitītāja elektroenerģijas rādījums (‘patērētās elektroenerģijas daudzums’), nevis rādītājs (‘ierīce’).

Ar izskaņu -tājs beidzas dažādu rīku, mehānismu, mašīnu nosaukumi. Šai grupai pievienojas arvien jauni atvasinājumi, kas agrāk apzīmēja tikai tīro darītāju, darbības veicēju. Šādi atvasinājumi, kas apzīmē rīkus, mašīnas, mašīnu daļas, mehānismus, piemēram, modinātājs, rādītājs, rušinātājs, smidzinātājs, maisītājs u. c. Savukārt atvasinājumi ar izskaņu -ums apzīmē darbības vai norises rezultātu.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 154. lpp.

Pareizi ir eksaminācija.

Lietvārds eksaminācija ir darināts no darbības vārda eksaminēt (lat. exāmināre – ‘pārbaudīt’), turpretī lietvārda eksāmens pamatā ir latīņu lietvārda nominatīva forma exāmen ar nozīmi ‘pārbaude’, tāpēc latviešu valodā ir eksāmens – ar patskani e izskaņā – un eksaminācija – ar patskani i celmā.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 205. lpp.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 119. lpp.