Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Viena no vārda atzīmēt nozīmēm ir ‘svinēt’, tāpēc vārdu atzīmēt ar šo nozīmi var lietot latviešu literārājā valodā.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” minētas šādas vārda atzīmēt nozīmes: 1. ‘pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu)’; ierakstīt; reģistrēt; grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt; iezīmēt (ar kādu zīmi)’; 2. ‘konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to); arī minēt’; 3. ‘minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus)’; 4. ‘svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)’.
Līdzīgas vārda nozīmes norādītas arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: 1. ‘īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot; iezīmēt (ar zīmi)’; 2. ‘minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt’; 3. ‘svinēt’.

Japānas vietvārds Fukushima latviski atveidojams kā Fukusima (līdzīgi Japānas vietvārdi Hirosima un Cusima) atbilstoši japāņu īpašvārdu atveides noteikumiem.

Latviešu valodā šis apģērbs ir saucams bodija (mazāk ieteicams torstriko).

Kā norāda LZA Terminoloģijas komisijas Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. sc. ing. Ivars Krieviņš, bodija ir ‘no elastīgas vai neelastīgas drānas piegriezta augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā, kas vismaz lejas daļā pieder apakšdrēbju kārtai. Parasti tam ir gluds un ciešs augšdaļas piekļāvums figūrai, ko veicina arī pavēderē iestrādātā aizdare’. Šis termins ir apstiprināts LZA Terminoloģijas komisijas Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijā 2003. gadā.

No latviešu literārās valodas viedokļa vārdkopa izglītojoša lekcija ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha „Latviešu gramatikā” (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

Pareizi ir klikšķināt uz saites.

Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’; 2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’; 3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’.
Tā kā šajā gadījumā jāklikšķina virsū, tad uz lietojams ar ģenitīvu – klikšķināt uz saites.