Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Uzvārds Кара-Мурза, latīņalfabētiskajā transliterācijā Kara-Murza, ir tatāru izcelsmes uzvārds ar nozīmi ‘melnais princis’ vai ‘tumšais pavēlnieks’. Ja oriģinālvalodā uzvārds rakstīts ar defisi, tā paturama arī atveidē, veidojot dubultuzvārdu Kara-Murza. Līdz ar to abas uzvārda daļas būtu lokāmas, proti, Vladimira Karas-Murzas, Vladimiram Karam-Murzam, Vladimiru Karu-Murzu utt.
Kā norāda tatāru valodas pratēji, uzvārda pirmā daļa Kara tomēr nebūtu lokāma, tāpēc, lai saglabātu uzvārda pirmo daļu nelocītu un atvieglotu tā lietošanu latviešu valodā, to ieteicams atveidot vienā vārdā Karamurza (ar uzsvaru uz 1. vai 2. zilbes). Tātad personvārdi latviešu valodā rakstāmi Vladimirs Karamurza.
Paldies Mārai Poļakovai un Arturam Hansonam par palīdzību atbildes sagatavošanā!

Aktieris ir dzimis Puertoriko, kur oficiālās valodas ir spāņu un angļu. Joaquin ir spāņu vārds, kurš saskaņā ar spāņu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā būtu atveidojams Hoakins.
Šis ir viens no gadījumiem, kad personvārda izruna citā valodā attālinājusies no izrunas oriģinālvalodā: angļu valodā vārds tiek izrunāts [hwɑːˈkiːn], izrunā [h] dzirdams minimāli, tāpēc personvārda izrunai angļu valodā tuvākā atveide latviešu valodā ir Vakīns.
Rakstos ar oa apzīmētās skaņas izruna ir starp a un o, tāpēc, piemēram, ASV vietvārdos, kuru nosaukumi nākuši no spāņu valodas, patskaņa a vietā atveidē sastopams o: San Joaquin River Nevadā ir Sanvokīna, San Joaquin Valley Kalifornijā ir Sanvokīnas ieleja.

Personvārda atveidē gan labāk lietot patskani a, kas ir tuvāks vārda izrunai: Vakīns. Tātad personvārdi Joaquin Phoenix latviešu valodā rakstāmi Vakīns Fīnikss. Jāpiebilst, ka šāda atveide latviešu valodā sastopama jau vismaz kopš 2015. gada.

No vārda estrāde nav iemesla vairīties.

Vārds estrāde ir aizguvums no franču valodas vārda estrade ar nozīmi ‘(dēļu) paaugstinājums’. Aizguvums sastopams arī vācu (Estrade) un krievu valodā (эстрада), kuras veicinājušas vārda ienākšanu latviešu valodā, lai apzīmētu paaugstinājumu, kur uzstājas mākslinieki. Latviešu periodikā vārds estrāde atrodams jau vismaz kopš 19. gadsimta 70. gadiem. Tas lietots vairākos rakstos, piemēram, par Igauņu otrajiem vispārīgajiem mūzikas un dziedāšanas svētkiem 1879. gadā Tērbatā vai par Latviešu otrajiem dziedāšanas svētkiem 1880. gadā, kur bija uzcelta svētku celtne ar estrādi tagadējā Jēkaba laukumā. Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku estrādi Ķeizardārzā piemin Vilis Daudziņš grāmatā „Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”.

Estrādes pieminētas arī literatūrā jau kopš 19. gadsimta beigām, piemēram, Andreja Upīša romānā „Sieviete” (1910), Augusta Deglava „Zeltenīte” (1896), Raiņa dienasgrāmatās, Mirdzas Bendrupes prozā un citur. (Sk. Nacionālā korpusu kolekcija.) Vairākas estrādes celtas arī Latvijā starpkaru periodā, piemēram, Mellužu estrāde (1930), Durbes estrāde Tukumā (19. gs. 20. gados) un citas.

Mežaparka Lielā estrāde tika uzbūvēta 1955. gadā, un kopš tā brīža tajā notiek Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Iespējams, estrādes uzbūvēšanas laiks liek domāt, ka tā saistāma ar padomju propagandu, taču tā nav tiesa: lielākas un mazākas estrādes ir pastāvējušas jau krietni iepriekš.

Vēl viens iemesls, kas varētu likt saistīt vārdu estrāde ar padomju laikiem, ir vārdu savienojums estrādes mūzika – ar šo jēdzienu PSRS 20. gadsimtā tika apzīmēta gandrīz visa populārā mūzika. 

Tātad no vārda estrāde lietojuma, lai apzīmētu paaugstinājumu, skatuvi, nav iemesla vairīties, jo tas nav ieviests padomju laikā, bet ir pazīstams jau kopš pašiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem un Latvijas neatkarības sākuma.

Vārds navigācija latviešu valodā aizgūts no latīņu valodas vārda navigatio ar nozīmi ‘kuģošana’, un tā pirmā nozīme ir ‘kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piemēram, ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu)’. Pirmās navigācijas ierīces patiešām izmantoja tieši jūrasbraucēji, tāpēc sākotnēji navigācijas jēdziens tika attiecināts tieši uz kuģiem. Krietni vēlāk, jau 20. gadsimta 30. gados, tika izstrādātas radionavigācijas sistēmas arī lidaparātiem. Savukārt pirmās navigācijas sistēmas automobiļiem tika izveidotas tikai 80. gados, un to lietojums vērtās plašumā nākamajos gadu desmitos.

Tas droši vien izskaidro, kāpēc vārdnīcās navigācijas jēdziens attiecināts uz kuģošanu un gaisa satiksmi, piemēram, „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 5. sējums, kurā atrodams vārds navigācija, izdots 1984. gadā, laikā, kad sauszemes transportlīdzekļos navigācijas sistēmas vēl nebija izplatītas.

Mūsdienās par navigāciju iespējams runāt arī automobiļu kontekstā, un patlaban tiek piedāvātas dažādas navigācijas lietotnes, lai palīdzētu pārvietoties pa ceļiem.