Ja, rakstot laimīgu jauno gadu, vēlam laimīgu visu nākamo gadu, tad nav pamata vārdu jauno rakstīt ar lielo sākumburtu, jo vārds jauno lietots sugas vārda funkcijā. Tomēr nebūtu iebildumu arī pret vārda jauno rakstību ar lielo sākumburtu, šādi vārdam piešķirot īpašvārda funkciju. Ar lielo burtu noteikti rakstāms svētku nosaukums Jaungada diena.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Ja, rakstot laimīgu jauno gadu, vēlam laimīgu visu nākamo gadu, tad nav pamata vārdu jauno rakstīt ar lielo sākumburtu, jo vārds jauno lietots sugas vārda funkcijā. Tomēr nebūtu iebildumu arī pret vārda jauno rakstību ar lielo sākumburtu, šādi vārdam piešķirot īpašvārda funkciju. Ar lielo burtu noteikti rakstāms svētku nosaukums Jaungada diena.
Latviešu valodā ir pieņemts, ka vārda kilometri saīsinājumu raksta aiz skaitļa – 23 km. Tātad: jānosoļo 23 km. Ja kilometru saīsinājumu km lieto pirms skaitļa, piemēram, km 23, tas liecina par aptuvenu kilometru skaitu.Tātad: jānosoļo kilometri 23 (tikpat labi 22 vai 24).
Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).
- Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 24.–25. lpp.
Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.
- Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 359.–360. lpp.
- Markus, D. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 137. lpp.
Darbības vārda 3. personas pareizā forma ir zina.
Darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas darbības vārds tāpat kā darināt, ēdināt, kur 3. personā ir galotne -a, tātad darina, ēdina, zina. Sākotnēji zināt ir bijis trešās konjugācijas otrajā grupā, tātad locīts tāpat kā, piemēram, dziedāt – viņš dzied, raudāt – viņš raud, zināt – viņš zin. Šāds lietojums vēl sastopams sarunvalodā.
Pēc pašreizējām normām darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, kas lokāms tāpat kā, piemēram, darināt – viņš darina, ēdināt – viņš ēdina, zināt – viņš zina.
Vēl 20. gs. 80. gados par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin – šāda forma kā retāk lietota ir fiksēta „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”. Taču jaunākajos avotos, piemēram, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, tā vairs netiek minēta. Arī „Latviešu valodas gramatikā” un „Latviešu literārās valodas morfoloģijā” norādīts, ka zināt lokāms pēc trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas parauga.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 643. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: zināt
- Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 549. lpp.
- Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 107. lpp.