Valodas konsultācijas

Rudenī iestādījām ēčus – ko nozīmē apvidvārds ēcis?

Jautājums

Rudenī iestādījām ēčus – ko nozīmē apvidvārds ēcis?

Atbilde

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

Avoti

Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 572. lpp.
Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 267. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kadiķis
Ēdelmane, I., Ozola, Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga : Augsburgas institūts, 2003, 253. lpp.
Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. I sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 371. lpp.
Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 177. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Sinonīmi Apvidvārdi Sugasvārdi

Kā pareizi: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo vai tramvajs bija pilns, tā kā nācās gaidīt nākamo?

Jautājums

Kā pareizi: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo vai tramvajs bija pilns, tā kā nācās gaidīt nākamo?

Atbilde

Pareizi ir: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo.

Saiklis tā kā ir cēloņa saiklis, un tas ievada cēloņa apstākļa palīgteikumu, kurš atrodas virsteikuma priekšā:
Tā kā šodien ir auksts laiks, jāsaģērbjas silti.
Saiklis tā ka ir seku saiklis, un tas ievada seku palīgteikumu, kurš atrodas aiz virsteikuma:
Šodien ir auksts laiks, tā ka jāsaģērbjas silti.

Avoti

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 664., 665.–666., 866., 871.–872. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 197. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Garie patskaņi Seku palīgteikums Cēloņa apstākļa palīgteikums

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt izglītojoša lekcija?

Jautājums

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt izglītojoša lekcija?

Atbilde

No latviešu literārās valodas viedokļa vārdkopa izglītojoša lekcija ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha „Latviešu gramatikā” (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

Lingvistiskās tēmas

Pārejošie darbības vārdi Tagadnes darāmās kārtas lokāmie divdabji Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Vai, šķirot laulību, lietuviešu tautības sieviete var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu?

Jautājums

Vai, šķirot laulību, lietuviešu tautības sieviete var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu?

Atbilde

Šķirot laulību, lietuviešu tautības sievietes var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā” ir norādīts, ka „lietuviešu tautības Latvijas iedzīvotājas var izmantot tiesības pēc laulībām saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc laulību šķiršanas. Tādā gadījumā šīs personas uzvārds beidzas ar attiecīgo neprecētas lietuviešu sievietes uzvārda izskaņu, piemēram, Aleknaite, Jucīte, Butkute.”

Avoti

Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, 81. punkts.

Lingvistiskās tēmas

Uzvārdi Īpašvārdi

Kas ir launagi (t. dz. „Dimd, dimd pūriņš, Pa silu vedot; To dara māršai Lielie launagi”)?

Jautājums

Kas ir launagi (t. dz. „Dimd, dimd pūriņš, Pa silu vedot; To dara māršai Lielie launagi”)?

Atbilde

Launadzis, launags, launaģis – 1. ‘dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš’; 2. ‘ēdienreize’; 3. ‘īss atpūtas brīdis pēcpusdienā’.
Lai noskaidrotu, kas dimdina meitas tukšo pūru, vērtējami ir tautasdziesmu varianti, piemēram,
Dimd, dimd pūriņš,
Caur silu vedams.
Ka nedimd pūriņš,
Viena zeķe pūrā.
Klib, klab pūriņis,
Caur siliņu vedot;
To darija lieli miegi,
To lielie nosēdieni.
No tautasdziesmām secināms, ka, visticamāk, pie meitas tukšā pūra vainojamas garās diendusas jeb lielie launagi, proti, laiks, ko meita būtu varējusi izmantot pūra darināšanai, nevis atpūtai.

Avoti

Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 102. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Teritoriālie varianti Vārda skaidrojums Apvidvārdi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze