Atbilstoši pareizrakstībai vārds rakstāms baneris, taču latviskais variants ir reklāmkarogs.
Vārda baneris pamatā ir angļu valodas vārds banner, kas atbilsoši tā izrunai oriģinālvalodā latviešu valodā rakstāms ar vienu burtu n – baneris. LZA Terminoloģijas komisija piedāvā šī vārda latvisko ekvivalentu – reklāmkarogs (‘norobežota reklāma tīmekļa lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā’).
Kā pareizi izrunāt vārdu spēlfilma – ar šauro vai plato patskani ē?
Jautājums
Kā pareizi izrunāt vārdu spēlfilma – ar šauro vai plato patskani ē?
Atbilde
Saliktenis spēlfilma izrunājams ar šauro patskani ē.
Nepozicionālie nosacījumi paredz, ka „salikteņu pirmā daļa runājama tāpat kā attiecīgais vārds ārpus salikteņa, piemēram, sētsvidus [sê̦cvidus], vecpilsēta [vȩcpilsēta], sendienas [sȩndienas], degbumba [dȩgbumba], bērzlape [bê̦rzlape], mērvienība [mê̦rvienība], Zemgale [Zȩmgale], Vecpiebalga [Vȩcpiebalga], Ventspils [Vȩncpils].
Avoti
Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 33. lpp.
Kā pareizi izrunāt vārdu degviela – ar šauro vai plato patskani e?
Jautājums
Kā pareizi izrunāt vārdu degviela – ar šauro vai plato patskani e?
Atbilde
Vārds degviela izrunājams ar plato patskani e.
Vārda degviela izrunā ir jāievēro nosacījums par salikteņu pirmās daļas izrunu, proti, neatkarīgi no pozīcijas tajos parasti runā tādu pašu skaņu kā attiecīgajā vārdā ārpus salikteņa, piemēram, platu e salikteņos deg+viela, deg+vīns (sal. degošs). Vārda izruna ar plato patskani ir dota arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Avoti
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 167. lpp.
Vārdā Monako iespējami divi izrunas varianti: ˙Monako (ar pirmās zilbes uzsvaru atbilstoši uzsvara lietojumam latviešu valodā) vai Mo˙nako (ar otrās zilbes uzsvaru atbilstoši uzsvara lietojumam oriģinālvalodā).
I. Freimane norāda: „Latviešu valodā pēc tradīcijas svešus īpašvārdus drīkst izrunāt ar pirmās zilbes uzsvaru neatkarīgi no uzsvara oriģinālvalodā. Ir atļauts paturēt arī oriģinālvalodas uzsvaru, tādā gadījumā šis uzsvars ir jāzina, turklāt tas jāsaglabā visos locījumos. Jāņem vērā, ka valodas lietotājam uzsvara lietošanā jābūt konsekventam – vienā un tajā pašā sarunā, lekcijā u. tml. nedrīkst izmantot atšķirīgus uzsvara atveides principus.” Arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā” noradīts, ka iespējami divi izrunas paralēlvarianti – pirmās zilbes uzsvars un oriģinālvalodas uzsvars.
Avoti
Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 430. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 921. lpp.