Lietvārdi ar izskaņu -ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piemēram, sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists. Lietvārdi ar izskaņu -ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai, dzīvesvietai, piederību pie kāda kolektīva, piemēram, vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši.
Language consultations: electronic database
Lietvārdi ar izskaņu -ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piemēram, sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists. Lietvārdi ar izskaņu -ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai, dzīvesvietai, piederību pie kāda kolektīva, piemēram, vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši.
Onkoloģiskajā diagnozē izmantots Tomasa Hodžkina (Thomas Hodgkin) uzvārds.
Komentē LZA Terminoloģijas komisijas Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. habil. med. profesors M. Baltiņš: „Agrāk patiesi rakstīja ne-Hodžkina vai ne Hodžkina, bet tas ir neērti un arī pretrunā latviskai terminoloģijas tradīcijai. Jaunākajos avotos (piemēram, grāmatā „Klīniskā onkoloģija”) jau lietots koprakstījums nehodžkina limfoma.
Latviešu valodniecībā šāds terminu darināšanas paņēmiens ir pazīstams. Piemēram, jau sen tiek lietots termins neeiklīda ģeometrija, kas atvasināts līdzīgā veidā no personvārda Eiklīds. Matemātiķiem tas nekādā veidā nav radījis problēmas, tas arī netiek uztverts kā necieņa pret ģeometrijas pamatlicēju.
Tādēļ par pareizu uzskatāma rakstības forma nehodžkina limfoma. Tā nav termina nomaiņa, bet rakstības precizējums.”
- Klīniskā onkoloģija. D. Baltiņa, M. Baltiņš, S. Doniņa u.c. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999.
Vārda piemetināt primārā nozīme ir tehniskā nozīme, taču tā nav vienīgā.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 62 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 84. lpp.
Pareizi ir trūkst desmit glabājamo vienību un dokumentu.
Iztrūkt sar. – ‘pietrūkt’ parasti 3. pers. Latviešu literārajā valodā nav ieteicams lietot vārdu iztrūkt – šī vārda lietojums pieļaujams tikai sarunvalodā. Savukārt „ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: man nav laika, man trūkst pacietības, netrūkst maizes, vajag uzņēmības, nevajag naida, pietiek labuma, nepietiek naudas”.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 714. lpp.
- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 43. lpp.
Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot.
- Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 817.–818. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: apsveikt