Valodas konsultācijas

Kā pareizi latviešu valodā atveidot ANO ģenerālsekretāra personvārdus Ban Ki-Moon?

Question

Kā pareizi latviešu valodā atveidot ANO ģenerālsekretāra personvārdus Ban Ki-Moon?

Answer

Ieteicamais atveidojums latviešu valodā ir Pans Gimuns atbilstoši izrunai korejiešu valodā.

Citvalodu īpašvārdi latviešu valodā tiek atveidoti pēc iespējas tuvāk oriģinālizrunai.

Linguistic sectors

Īpašvārdi Īpašvārdi Priekšvārds un uzvārds Priekšvārds un uzvārds Īpašvārdi

Ārsts ginekologs vai ārsts-ginekologs?

Question

Ārsts ginekologs vai ārsts-ginekologs?

Answer

Pareizi ir bez defises – ārsts ginekologs, taču ieteicams lietojums tikai ginekologs.
A. Blinkena norāda: „Atributīvu lietvārdu var pievienot aiz raksturojamā lietvārda bez defises kā nesavrupinātu apozicionālu raksturotāju, kas saskaņots skaitlī, dzimtē un locījumā ar raksturojamo vārdu. [..] īpaši dažādu specialitāšu, profesiju, mašīnu, aparātu, ierīču nosaukumos, kuros pirmais vārds nosauc pamatjēdzienu, otrs – kādu raksturotājjēdzienu, piemēram, inženieris mehāniķis, ekonomists plānotājs.”
Minot ārsta specialitāti, defise nav vajadzīga. Tā kā ginekologs nepārprotami jau ir ārsts, raksturojamais vārds ārsts būtībā nav nepieciešams.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 410. lpp.

Linguistic sectors

Pareizrakstība Teikums Vārdšķiras Profesiju nosaukumi Lietvārds Locījumi Nominatīvs Locījumi Nominatīvs Nominatīvs Nominatīvs Nominatīvs Nominatīvs Vārdu saskaņošana

Pēc vasaras nāk atvasara, bet kas mēdz mūs pārsteigt pēc ziemas?

Question

Pēc vasaras nāk atvasara, bet kas mēdz mūs pārsteigt pēc ziemas?

Answer

Latviešu valodā varam lietot arī vārdu atziema.

Atziema ir apvidvārds. Ar nozīmi ‘auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī; īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas’ tas fiksēts E. Ādamsona un E. Kagaines sagatavotajā „Vainižu izloksnes vārdnīcā”.

Dažkārt dažādu retāk zināmu jēdzienu un parādību raksturošanai tiek izmantoti apvidvārdi. Literārajā latviešu valodā apvidvārdi ir lietojami, turklāt reizēm tie arī iekļūst aktīvajā apritē.

Sources

Ādamsons, E., Kagaine, E. Vainižu izloksnes vārdnīca. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2000, 66. lpp.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 1. sējums. Galv. red. Švābe, A., Būmanis A., Dišlers, K. Rīga : A. Gulbja apgādībā, 1927, 1131. lpp.

Linguistic sectors

Leksika Stilistika Formveidošana un vārddarināšana Vārddarināšana Vārdu darināšana ar priedēkli Vārda skaidrojums Apvidvārdi Stils un literārā norma

Kā pareizi: jāņabērni vai jāņubērni?

Question

Kā pareizi: jāņabērni vai jāņubērni?

Answer

Pareizi ir abi varianti: jāņabērni un jāņubērni. Dainās sastopamas arī vārdkopas Jāņa bērni, Jāņu bērni.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” skaidrots:
jāņabērni, arī jāņubērni – ‘līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus’, piemēram, sanācis liels pulks jāņabērnu; dzirdama jāņubērnu līgošana.

Arī dainās sastopami gan salikteņi jāņabērni, gan jāņubērni, gan vārdkopas Jāņu bērni; tāpat arī Jāņa māte un Jāņu māte u.tml. Sal.:
Labvakar(i), Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Pacel krēslu, Jāņu māte,
Lai sēžās Jāņu bērni;
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu zāles lasīdami.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: jāņabērni
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 336. lpp.

Linguistic sectors

Pareizrakstība Lietvārds Salikteņi

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

Question

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

Answer

Pareizi: šonedēļ Latvijā palaikam līs.

Apstākļa vārdi, kuri sākas ar ar-, ik-, jeb-, ne-, pa-, rakstāmi kopā: arvien, ikreiz, ikdien, jebkad, jebkur, nekad, nekur, papilnam, papilnam.
Arī apstākļa vārds palaikam ar nozīmi ‘reizēm, brīžiem’ rakstāms vienā vārdā.

Savukārt vārdu savienojumi ik pa laikam, laiku pa laikam, ik dienu, ik reizi rakstāmi atsevišķi.
Piemēram:
pirmā stāva veikaliņam ik pa laikam mainījās īpašnieki;
mēs laiku pa laikam kļūdāmies;
cepeti liek krāsnī un palaikam aplaista.

Sources

Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 102.–103. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 179. lpp.
Smiltniece, G. Apstākļa vārds (adverbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 595.–618. lpp.

Language consultations: electronic database