Language consultations: electronic database

Pareizi ir olīva.

Vārds olīva ir ceturtās deklinācijas lietvārds, tātad ar galotni -a. Piemēram, zaļās olīvas, olīvas bez kauliņiem, olīvu (nevis olīvju) eļļa.

Darbības vārds izpalikt ir kalkēts atvasinājums ar diviem priedēkļiem līdzīgi kā, piemēram, piepacelt (labāk pacelt), pretnostatīt (labāk pretstatīt). Lai gan latviešu valodas vārdnīcās („Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) šim vārdam nav nevēlamas nokrāsas, no valodas kultūras viedokļa atkarībā no konteksta vārda izpalikt vietā labāk izvēlēties kādu citu:
nevis tikšanās izpalika, bet labāk tikšanās gāja secen;
nevis sacensības izpalika, bet labāk sacensības nenotika;
nevis lietus izpalika, bet labāk lietus nebija.

Ar pieturzīmēm neatdala vairākus pielikumus, kuri raksturo personu no dažādiem viedokļiem: nosauc sabiedrisko stāvokli, amatu, zinātnisko grādu, goda nosaukumu u. tml. Piemērā institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis pielikumu veidi ir dažādi: direktors ir administratīvais amats, profesors – akadēmiskais amats, Dr. phil. – zinātniskais grāds.
Praksē gan komats šajos gadījumos ir bieži sastopams, jo šos pielikumus nereti uztver par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, sevišķi amatu nosaukumos, piemēram, augstskolas vadošais pētnieks, profesors Kārlis Pūpols. Formāli komatu likt gan nav pamata. Iespējams, pieturzīmes šādos piemēros sastopamas arī tālab, ka starp šādiem pielikumiem ir intonatīva pauze, turklāt ne vienmēr ir skaidri nosakāms, vai tie ir viena veida vai dažādu veidu amati.

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.