Language consultations: electronic database

• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 671. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: revija

Pareizs saīsinājums ir P. S.

Latviešu valodā šī piezīme vēstules beigās tradicionāli nostiprinājusies, saīsinājumā rakstot lielos burtus.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 883. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 24. lpp.

• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: ārvalsts
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ārvalsts
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: ārvalstu
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: ārzemju
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ārzemes

• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: hashtag

Pareizi ir daudz aprikožu.

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.

Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).

Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).

• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.