Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds ferma izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šaurais patskanis lietojams arī vārdā ferma: „[..] pašreizējā norma paredz izrunu ar šauro patskani, piemēram, serbi, ferma, ģermāņi, termometrs, gerbera, herbārijs.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

• Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 116. lpp.
• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 32. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 224. lpp.

Latviešu valodā var teikt gan sivēntiņi, gan siventiņi. Tātad pareizi ir abi varianti.

Saskaņā ar mūsdienu latviešu valodā funkcionējošo derivatīvo modeli morfēma -ēn- ir viens no piedēkļiem, ko izmanto mazuļu nosaukšanai, turklāt patskanis ē netiek īsināts. Vārds sivēntiņš ir darināts no vārda sivēns, izmantojot interfiksu -t- un tipisko deminutīvpiedēkli -iņ- (citviet to dēvē par paplašināto piedēkli -tiņ-). Ir valodnieki, kas uzskata: ja aiz piedēkļa -ēn ir paplašinātais piedēklis -tiņ-, tad piedēklī ir īss -e. Piemēram, kucentiņš, meitentiņš, siventiņš. Sastopams arī deminutīvs sivēniņš – motivētājcelmam sivēn- pievieno deminutīvpiedēkli -iņ-.

• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.

Onkoloģiskajā diagnozē izmantots Tomasa Hodžkina (Thomas Hodgkin) uzvārds.

Komentē LZA Terminoloģijas komisijas Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. habil. med. profesors M. Baltiņš: „Agrāk patiesi rakstīja ne-Hodžkina vai ne Hodžkina, bet tas ir neērti un arī pretrunā latviskai terminoloģijas tradīcijai. Jaunākajos avotos (piemēram, grāmatā „Klīniskā onkoloģija”) jau lietots koprakstījums nehodžkina limfoma.

Latviešu valodniecībā šāds terminu darināšanas paņēmiens ir pazīstams. Piemēram, jau sen tiek lietots termins neeiklīda ģeometrija, kas atvasināts līdzīgā veidā no personvārda Eiklīds. Matemātiķiem tas nekādā veidā nav radījis problēmas, tas arī netiek uztverts kā necieņa pret ģeometrijas pamatlicēju.

Tādēļ par pareizu uzskatāma rakstības forma nehodžkina limfoma. Tā nav termina nomaiņa, bet rakstības precizējums.”

• Klīniskā onkoloģija. D. Baltiņa, M. Baltiņš, S. Doniņa u.c. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 522. lpp.