Valodas konsultācijas

Vai drīkst nodot zvērestu – vai tāda nodošana neizklausās pēc nodevības?

Jautājums

Vai drīkst nodot zvērestu – vai tāda nodošana neizklausās pēc nodevības?

Atbilde

Latviešu literārajā valodā drīkst lietot vārdu savienojumu nodot zvērestu.

Vārdam nodot ir vairākas nozīmes. Viena no tām ir – ‘sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt, piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu drošību, intereses’, piemēram, nodot dzimteni. Tādos gadījumos var runāt par nodevību. Taču nodot var arī informāciju – ‘paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, ziņu)’. Nodot var arī savu pieredzi, sardzi, pilnvaras, sveicienus u.tml.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 522. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pārejošie darbības vārdi Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Kā pareizi izrunāt vārdu mopēds – ar šauro vai plato patskani e?

Jautājums

Kā pareizi izrunāt vārdu mopēds – ar šauro vai plato patskani e?

Atbilde

Vārds mopēds izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šaurais patskanis lietojams arī vārdā mopēds: „[..] pašreizējā norma paredz izrunu ar šauro patskani, piemēram, serbi, ferma, ģermāņi, termometrs, gerbera, herbārijs, mopēds.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

Avoti

Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 31. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 467. lpp.
Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 116. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Svešvārdi Svešvārdi Līdzskaņu saplūšana vienā skaņā Internacionālismi

Kā latviešu valodā ienācis vārds foršs?

Jautājums

Kā latviešu valodā ienācis vārds foršs?

Atbilde

Vārds foršs ir aizgūts no vācu valodas, šī vārda vāciskā cilme norādīta arī „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”.

Vācu valodā tas savukārt aizgūts no franču valodas – sākotnēji bijis studentu žargonisms un stilistisko specifiku saglabājis arī patlaban. Vēl tagad vācu-latviešu vārdnīcā pie vārda forsch ir norāde sar. (proti, sarunvalodā lietots vārds), tātad tas neietilpst mūsdienu vācu valodas neitrālā stila leksikā.

Avoti

Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 158. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda etimoloģija Ģermānismi Sarunvaloda

Vai biļetena nosaukumā visi vārdi jāraksta ar lielajiem sākumburtiem?

Jautājums

Vai biļetena nosaukumā visi vārdi jāraksta ar lielajiem sākumburtiem?

Atbilde

Biļetena nosaukumā visi patstāvīgie vārdi jāraksta ar lielajiem sākumburtiem, ja biļetens ir periodisks izdevums, piemēram, „Terminoloģijas Jaunumi”.

Vārds biļetens ir daudznozīmīgs vārds.
Biļetens – 1. ‘īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu’; 2. ‘periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti’; 3. ‘balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu); 4. sar. ‘darba nespējas lapa’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 90.–91. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Lielie sākumburti Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums

Vai darbības vārdam sērst ir arī citas formas, izņemot nenoteiksmi?

Jautājums

Vai darbības vārdam sērst ir arī citas formas, izņemot nenoteiksmi?

Atbilde

Valodas praksē nostiprinājies tikai darbības vārda lietojums nenoteiksmē, kas arī ir biežāk sastopamā forma.

Sērst – sēršu, sērs, sērš, pagātnē – sērsu; ‘ciemoties, viesoties’. Vārdnīcā gan norādīts, ka šis vārds ir novecojis.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 401. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nenoteiksme Vārda skaidrojums Arhaismi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze