Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pašlaik franču filozofa vārds un uzvārds tiek rakstīts Žaks Deridā.

Vecākajos avotos filozofa vārda un uzvārda atveidojums ir Žaks Derida (piemēram, „Latvijas padomju enciklopēdijā”), taču patlaban atveides norma ir mainījusies un filozofs latviešu valodā pazīstams kā Žaks Deridā. Tā arī norādīts, piemēram, „Ideju vārdnīcā”, portālā „Letonika.lv”.

Vezuvs jāizrunā ar šauro patskani e.

Vulkāna nosaukums Vezuvs ir aizgūts vietvārds un ienācis mūsu valodā no latīņu valodas (Vesuvium), kurā to izrunā šauri, tāpēc arī latviešu valodā patskani e šajā vārdā vajadzētu izrunāt šauri.

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.