Jautājums
Vai saliktenim datubāze ģenitīvā ir mija?
Atbilde
Saliktenim datubāze daudzskaitļa ģenitīvā nav mijas:
N. Kas? datubāzes,
Ģ. Kā? datubāzu.
N. Kas? datubāzes,
Ģ. Kā? datubāzu.
Lingvistiskās tēmas
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Vai saliktenim datubāze ģenitīvā ir mija?
Kas ir stēla?
Jautājums
Kas ir stēla?
Atbilde
Stēla – ‘sakrāls, memoriāls vai informatīvas nozīmes akmens stabs vai vertikāla akmens plāksne ar uzrakstu vai cilni’.
Vārda pamatā ir grieķu vārds stēlē. Latvijā ir vairākas stēlas, piemēram, piemiņas stēla Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Matīšu kapos.
Vārda pamatā ir grieķu vārds stēlē. Latvijā ir vairākas stēlas, piemēram, piemiņas stēla Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Matīšu kapos.
Avoti
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1044. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji ir sorosieši, sorosisti, sorosoīdi, sorosēni vai sorosīti?
Jautājums
Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji ir sorosieši, sorosisti, sorosoīdi, sorosēni vai sorosīti?
Atbilde
Ieteicamākais atvasinājums ir sorosieši, tas ir pareizi darināts un norāda, ka šādi nosauktajām personām ir saistība ar Dž. Sorosu.
Iespējams arī sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēle – soro-sists). Autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu. Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi. Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis. Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds. Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists. Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.
Iespējams arī sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēle – soro-sists). Autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu. Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi. Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis. Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds. Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists. Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.
Lingvistiskās tēmas
Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?
Jautājums
Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?
Atbilde
Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.
Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.
Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.
Avoti
- Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 333.–335., 363. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 72 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 56., 57. lpp.
- K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca. 3. sējums. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (22.–35. burtn., 1927–1929). Rīga : Kultūras fonds, 1929, 974. lpp.
- Mīlenbahs. K. K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca.. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (11.–21. burtn., 1925–1927). Rīga : Kultūras fonds, 1927, 625. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Vai raksta 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums?
Jautājums
Vai raksta 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums?
Atbilde
Mūsdienās šāda rakstība nav ieteicama.
Savulaik latviešu valodā šāda rakstība tikusi pieļauta krievu valodas ietekmē, lai savienotu simbola nozīmē lietotu burtu vai skaitli ar salikteņa pamatdaļu, ko patstāvīgi nelieto, piemēram, 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums, T-veidīgs krekls, 60-gadīgs. Pašlaik no šādas prakses pakāpeniski atsakās: par 18-kārtīgu palielinājums var teikt: 18 reižu liels palielinājums, T-veidīgs krekls kļuvis par T kreklu, 60-gadīgs par 60 gadus vecu, 9-procentīgs etiķis par 9 % etiķi u. tml.
Avoti
- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 120. lpp.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 411. lpp.