Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Jelgavnieki vai jelgavieši?

Jelgavas iedzīvotāji ir jelgavnieki.     Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece,                 -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.

Klikšķini uz linka vai saites?

Klikšķini uz saites!

Vārds links datorterminoloģijā ir aizguvums no angļu valodas, kurš bieži dzirdams sarunvalodā. Šī vārda vietā jau 2006. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (LZA TK ITTEA) ir ieteikusi lietot latvisko terminu saite, piemēram:
klikšķini uz saites un skaties video;
klikšķini uz saites un aizpildi pieteikumu.

Ja vien iespējams, visās nozarēs, arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, allaž ir ieteicams lietot latviskos terminus, piemēram:
nevis aplikācija, bet lietotne,
nevis folderis, bet mape,
nevis spams, bet surogātpasts vai mēstule.

• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: links
• Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: saite

Kā pareizi izrunāt vārdu ferma – ar šauro vai plato patskani e? 

Vārds ferma izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šaurais patskanis lietojams arī vārdā ferma: „[..] pašreizējā norma paredz izrunu ar šauro patskani, piemēram, serbi, ferma, ģermāņi, termometrs, gerbera, herbārijs.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

• Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 116. lpp.
• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 32. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 224. lpp.

Re-investēt vai reinvestēt?

Pareizi ir reinvestēt.

Latviešu valodā citvalodu priedēkļi nav rakstāmi atsevišķi no pārējās vārda daļas, izņēmums nav arī priedēklis re-.

Re- (latīņu re ‘atpakaļ, atkal, pretim’) norāda uz atkārtošanos, atjaunošanos, dotajai pretēju darbību, pretestību, taču neatkarīgi no priedēkļa cilmes latviešu valodā vārdi, kuru sastāvā ir iekļauts priedēklis, rakstāmi bez defises.

• Skujiņa, V. Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca. Rīga : Kamene, 1999, 111. lpp.

Pumperniķelis vai pumpermiķelis?

Pareizi ir pumperniķelis.

Pumperniķelis – ‘salds, ciets cepums ar rozīnēm un riekstiem’.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 435. lpp.