Šo alu iegūst, misu raudzējot, to filtrējot un tālāk pildot pudelēs vai citā piemērotā traukā. Dzīvā alus uzglabāšanas laiks ir samērā īss – no dažām dienām līdz nedēļai, ne ilgāk, jo vēlāk tas saskābst. Tāpēc t. s. lielie ražotāji, piemēram, „Aldaris”, „Cēsu alus” u. c., piedāvā patērētājiem pasterizētu alu.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Šo alu iegūst, misu raudzējot, to filtrējot un tālāk pildot pudelēs vai citā piemērotā traukā. Dzīvā alus uzglabāšanas laiks ir samērā īss – no dažām dienām līdz nedēļai, ne ilgāk, jo vēlāk tas saskābst. Tāpēc t. s. lielie ražotāji, piemēram, „Aldaris”, „Cēsu alus” u. c., piedāvā patērētājiem pasterizētu alu.
Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.
- Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 548.–550. lpp.
- Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–112. lpp.
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 122. lpp.
Atbilstoši angļu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā priekšvārdu var atveidot gan Ērvings, gan Īrvings, savukārt ievērojamu personu rādītājā komponista vārds atveidots Ērvings, kas liecina par zināmu un nostiprinājušos tradīciju.
- Ahero, A. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 2006, 141. lpp.
- Latvijas padomju enciklopēdija. 102 sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 178. lpp.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 521. lpp.
Vārds bebrs izrunājams ar plato patskani e.
Pirmās deklinācijas lietvārdos un vārdos, ko loka pēc pirmās deklinācijas parauga, lieto plato patskani e, piemēram, (iz)mērs, audekls, tēls, arī tēvs un dēls. Iespējams, ka šaurā e izrunu sekmējis nepareizs uzskats, ka vārds bebrs ir otrās deklinācijas lietvārds ar galotni -is.
V. Strautiņa un Dz. Šulce norāda: „Vārdam bebrs konstatējamas ne tikai nepareizas locījumu formas (nepareizi: bebris, bebrim, bebri), bet arī platā patskaņa e vietā tiek runāts šaurs e. Pašreiz norma nosaka visās 1. deklinācijas lietvārdu formās lietot plato patskani, arī bebra, bebram, bebru, bebri, bebriem, saliktenī – bebrāda u. c.”
Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds bebrs, arī bebrāda, bebrukārkliņš izrunājami ar platu patskani e. Savukārt sieviešu dzimtes uzvārds Bebre ir piektās deklinācijas lietvārds, un šajā gadījumā šaurā e lietojumu nosaka galotne -e.
- Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 29. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 122. lpp.
