Valodas konsultācijas

Kas ir domicils?

Jautājums

Kas ir domicils?

Atbilde

Domicils (lat. domicilium ‘dzīvesvieta’) – ‘pastāvīga dzīvesvieta’.

Vārda lietotājiem gan vajadzētu ievērot, ka latviešu valodā leksēma domicils tiek lietota reti, vairumam tā ir sveša un var radīt neizpratni. Ierastāka latviešu valodā ir vārdkopa pastāvīga dzīvesvieta.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 172. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Svešvārdi Galotne Pirmā deklinācija Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Kas ir dzīvais alus?

Jautājums

Kas ir dzīvais alus?

Atbilde

Dzīvais alus pretstatā pasterizētajam alum ir tāds alus, kurā saglabāti raugi u. c. mikroorganismi.

Šo alu iegūst, misu raudzējot, to filtrējot un tālāk pildot pudelēs vai citā piemērotā traukā. Dzīvā alus uzglabāšanas laiks ir samērā īss – no dažām dienām līdz nedēļai, ne ilgāk, jo vēlāk tas saskābst. Tāpēc t. s. lielie ražotāji, piemēram, „Aldaris”, „Cēsu alus” u. c., piedāvā patērētājiem pasterizētu alu.

Lingvistiskās tēmas

Pārtikas preču nosaukumi Nominatīvs Termini Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai darbības vārdam sērst ir arī citas formas, izņemot nenoteiksmi?

Jautājums

Vai darbības vārdam sērst ir arī citas formas, izņemot nenoteiksmi?

Atbilde

Valodas praksē nostiprinājies tikai darbības vārda lietojums nenoteiksmē, kas arī ir biežāk sastopamā forma.

Sērst – sēršu, sērs, sērš, pagātnē – sērsu; ‘ciemoties, viesoties’. Vārdnīcā gan norādīts, ka šis vārds ir novecojis.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 401. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nenoteiksme Vārda skaidrojums Arhaismi

Vai noslēgts cilvēks ir intraverts vai introverts?

Jautājums

Vai noslēgts cilvēks ir intraverts vai introverts?

Atbilde

Noslēgts cilvēks ir introverts.

Vārdos introverts, introversija lietota no latīņu valodas aizgūtā salikteņa daļa intro-, kas norāda virzienu, vērstību uz iekšpusi. Šī vārddaļa sastopama arī citos svešvārdos, piemēram, introspekcija 'pašnovērošana', introdukcija 'augu un dzīvnieku sugu šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības areāla'. Atbilstoši pareizrakstības normām šādos vārdos saglabājams patskanis o.

Tekstos bieži sastopama rakstības forma intraverts. Tā, iespējams, radusies pretējās nozīmes vārda ekstraverts rakstījuma ietekmē – šo vārdu rakstām ar patskani a, jo tajā ir latīņu priedēklis ekstra- ar nozīmi 'ārpus.., ār..'.
Tāpat rakstību var būt ietekmējusi vēl cita latīņu valodas vārddaļa intra-: tā norāda, ka kaut kas attiecas uz iekšpusi, kaut kas ir iekšā, kā, piemēram, vārdos intravenozs 'vēnā esošs, norisošs', intramuskulārs 'muskulī norisošs; muskulī ievadīts'.
Tomēr noslēgts, atturīgs, uz sevi vērsts cilvēks ir introverts.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 315., 316. lpp.
Latiņu–latviešu vārdnīca. K. Veitmane, L. Čerfase, H. Novackis, A. Apīnis. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1955, 490. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 308. lpp.
Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 171. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Vārda sastāvs

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

Jautājums

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

Atbilde

Pareizi: šonedēļ Latvijā palaikam līs.

Apstākļa vārdi, kuri sākas ar ar-, ik-, jeb-, ne-, pa-, rakstāmi kopā: arvien, ikreiz, ikdien, jebkad, jebkur, nekad, nekur, papilnam, papilnam.
Arī apstākļa vārds palaikam ar nozīmi ‘reizēm, brīžiem’ rakstāms vienā vārdā.

Savukārt vārdu savienojumi ik pa laikam, laiku pa laikam, ik dienu, ik reizi rakstāmi atsevišķi.
Piemēram:
pirmā stāva veikaliņam ik pa laikam mainījās īpašnieki;
mēs laiku pa laikam kļūdāmies;
cepeti liek krāsnī un palaikam aplaista.

Avoti

Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 102.–103. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 179. lpp.
Smiltniece, G. Apstākļa vārds (adverbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 595.–618. lpp.

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze