Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā pareizi rakstīt spa?

Latviešu valodā jāraksta spa.

LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi terminu spa (no latīņu valodas teiciena sanus per aquam – ‘veselība caur ūdeni’) kā nelokāmu sugas vārdu, apzīmējot ar to „plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai”, tātad noteiktu dziedniecisko pakalpojumu jomu, arī attiecīgo iestādi. Izmantojot vārdu spa teikuma sākumā, to raksta ar lielo sākumburtu – Spa, piemēram, Spa atpūtas kompleksā notika interesentu seminārs. Īpašvārdu rakstības noteikumi nosaka: veidojot vārdkopu, pirmais sugasvārds no diviem vai vairākiem sugasvārdiem nosaukumā, kas sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Baltijas Spa asociācija. Profesiju nosaukumos nelokāmo terminu spa pievieno attiecīgajam pamatvārdam, veidojot vārdkopu, un teikumā raksta ar mazo sākumburtu, piemēram, Sanatorijai vajadzīgs spa speciālists.

• Bērziņa, K. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 260. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: spa
• Īpašvārdu rakstība. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.

Kā cēlies vārds patriots?

Vārds patriots cēlies no grieķu patriōtēs ar nozīmi ‘līdzpilsonis, tautietis’, kā pamatā vārds patrios – ‘ar tēvu saistīts’.

Par patriotu sauc cilvēku, kas ‘mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni, ir gatavs pašaizliedzīgi darboties to labā’. Pārnestā nozīmē par patriotu dēvē cilvēku, kas dedzīgi darbojas kaut kā labā.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 602. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: patriots

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

• Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 102.–103. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 179. lpp.
• Smiltniece, G. Apstākļa vārds (adverbs).  Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 595.–618. lpp.

Vai latviešu literārajā valodā var teikt vadošais pētnieks?

Institūcijas (šajā gadījumā pētniecības iestādes) izmanto terminu vadošais pētnieks, kas ir apstiprināts „Profesiju klasifikatorā”.

Turklāt, tā kā tas patiešām nav viens galvenais pētnieks (salīdzinājumā, piemēram, ar galvenais ārsts), bet tomēr zemāka līmeņa speciālists (par ko liecina fakts, ka šādi pētnieki ir vairāki), arī no loģikas viedokļa šī termina lietojums sevi attaisno. Vārds vadošais ir tiešs krievu valodas vārda ведущий tulkojums, un savulaik, runājot par vadošajiem ražotājiem, vadošajiem aktieriem utt., tika ieteikts no šī kalka vairīties. Valodā ir vairāki gadījumi, kad patiešām to arī ir iespējams aizstāt, piemēram, nevis vadošie ražotāji, aktieri u. c., bet iecienītākie, populārākie, atzītie, zināmie u. tml., taču, raksturojot pētnieka statusu, šīs vārdkopas lietojums ir attaisnojams.

• Profesiju klasifikators. Pieņemts ar Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 306, kas stājas spēkā 2006. gada 9. maijā. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2006, 626. lpp.

Vai latviešu valodā ir vārds postskripts?

Postskripts (arī P. S.) – ‘papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei’. Piemēram, postskriptā autors norādījis.

Lai gan vārdnīcā norādīts, ka minēto papildinājumu lieto vēstulēs, praksē postskripts (arī P. S.) tiek lietots arī rakstos (publikācijās).

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 594. lpp.