Tā kā tie nav latviešu valodas vārdi, uz tiem attiecas svešvārdu izruna, nevis latviskais divskanis uo. LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka, veidojot terminu, pod- tika saglabāts kā specifisks netulkots oriģinālvalodas elements, līdz ar to izruna atbilstoši oriģinālvalodai būtu [pod-], bet noteikti ne [puod-]. Iespēja nošķirt abus izrunas variantus bija viens no argumentiem termina pieņemšanai, jo tieša saistība ar podu [puodu], protams, ir nevēlama.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Tā kā tie nav latviešu valodas vārdi, uz tiem attiecas svešvārdu izruna, nevis latviskais divskanis uo. LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka, veidojot terminu, pod- tika saglabāts kā specifisks netulkots oriģinālvalodas elements, līdz ar to izruna atbilstoši oriģinālvalodai būtu [pod-], bet noteikti ne [puod-]. Iespēja nošķirt abus izrunas variantus bija viens no argumentiem termina pieņemšanai, jo tieša saistība ar podu [puodu], protams, ir nevēlama.
Merīnaita – ‘aitu šķirne ar smalku, garu vilnu. Šīs šķirnes aita’.
Vārds aizgūts no spāņu merino.
Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” visi piemēri minēti ar patskani ī: merīnaita, merīnaitas vilna, merīnvilna, merīnaudums.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 162. lpp.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 463. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 450. lpp.
Pareizi ir abi nosaukumi – Islande un Īslande; tie ir paralēlvarianti.
Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija 2006. gada 21. marta sēdē apstiprināja 196 pasaules valstu un 48 teritoriju nosaukumus latviešu valodā. Šajā sarakstā tika norādīts, ka Īslandes Republika (ar garu patskani Ī) precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā. Taču sabiedrība šo jauninājumu uzņēma dažādi, arī vairāki valodnieki norādīja, ka tam nepiekrīt. Laiku pa laikam Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijai tika lūgts pārskatīt šo lēmumu. Jautājums par Leduszemes (Lyðveldyð Ísland) nosaukuma pareizrakstību latviešu valodā tika skatīts vairākās Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdēs, kurās tika rasti argumenti gan par labu biežāk sastopamajam (pēdējo gadu desmitu laikā biežāk lietotajam) variantam Islande, gan rakstījumam ar garo patskani ī, proti, Īslande, 2011. gada 16. novembra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija secināja: kaut gan no lingvistiskā viedokļa pareizāks būtu šīs valsts nosaukums ar garo patskani ī, tomēr, ievērojot tradīcijas citvalodu ģeogrāfisko nosaukumu atveidē, par pilnīgi atbilstošu latviešu valodas normām uzskatāms arī variants Islande.
Šāda rakstība ir fiksēta arī “Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”, un arī izrunā būtu jāsaglabā divi patskaņi u (ar zilbes robežu starp abiem).
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 836. lpp.
Diktatora vadības stils ir autoritārs.
Autoritārs (fr. autoritaire ‘valdonīgs’ < lat. auctoritas ‘vara’) – ‘tāds (režīms, vara), kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu’; autoritāra vadīšana – ‘tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli’.
Autoritatīvs (vācu autoritativ < lat.) – 1. ‘tāds, kam ir autoritāte’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas autoritāte; tāds, ko pieņem bez iebildumiem’; autoritatīva vara – ‘sabiedrības vairākuma labprātīgi pieņemta vara’.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 84. lpp.