Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Zīmei ir ieteikti vairāki latviskie varianti: atsauces tags, atsauces birka, atsauce un tēmturis. Tautā šo zīmi sauc par haštagu.

LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka ITTEA iesaka šādus jēdziena hashtag atbilsmes variantus: atsauces tags, atsauces birka, atsauce. Praksē plaši tiek lietots arī tēmturis, šis variants iekļauts arī Eiropas institūciju terminoloģijas datubāzē IATE. Lai gan sākotnēji daudziem lietotājiem pret tēmturi bija liela nepatika, tā lietojums praktiskajā saziņā, t. sk. plašsaziņas līdzekļos, tikai paplašinās, tātad arī – nostiprinās.

Visi minētie teicieni ir tieši pārcēlumi no krievu valodas, kas latviešu literārajā valodā nav vēlami.

Neko sev ir burtisks pārcēlums no krievu valodas ничего себe ar nozīmi: 1.‘nekas, nekas nekait, tā puslīdz, var iztikt’ (ja krievu valodā jautā cilvēkam „Kā klājas?”); 2. ‘nu gan brīnumi, nu gan joki u. tml. (par kaut ko brīnoties)’.
Savukārt teiciens kā reiz laikā (no krievu valodas как раз) būtu tulkojams tieši laikā.
Pēdējā laikā populārs kļuvis vēl viens tiešs pārcēlums no krievu valodas – pa lielam. Piemēram, laikraksts Diena citē finanšu ministra padomnieku: „Pa lielam mums ir trīs pozīcijas.” Tas ir krievu valodas teiciens по большому cчёту, kas, tulkojot no krievu valodas, latviski pareizi būtu kopumā (vai lielos vilcienos).

Debesīs lirina cīrulis.
 

Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.

Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).

 

Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.

Priekšmeti ir salīdzināmi.

Gan salīdzinošs, gan salīdzināms ir divdabji.
Divdabis ar -ošs, -oša – darāmās kārtas tagadnes divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. Stāvoklis izpaužas kā verbāla pazīme runas laikā, tagadnē, piem., lūstošs zars, plūstoša balss, jautājošs skatiens, dilstošs mēness – tāds, kas patlaban lūst, plūst, jautā, dilst.
[..] Mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi šo divdabju formu veidošanā transitivitātes [pārejošu un nepārejošu darbības vārdu sakarā] dēļ vairs nepastāv, tomēr ir ieteikumi tos pārāk bieži nelietot, jo divdabju izskaņā -ošs,-oša ir līdzskanis š, kas bojā valodas labskaņu.
Divdabji ar -ams, -ama, -āms, -āma – ciešamās kārtas tagadnes divdabji nosauc darbību vai stāvokli kā pazīmi, kas ir patstāvīga, būtiska. Piemēri: izīrējama istaba, ēdama sēne – tāds, kam piemīt pazīme – izīrēt, ēst. Kā ciešamās kārtas divdabjus tos biežāk lieto pasīva nozīmē, piem., kopjams slimnieks, auklējams bērns, lasāmā grāmata.

Par vārdu salīdzināms jaunākajā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” – atrodama šāda informācija (līdzīgi vārds skaidrots arī iepriekš izdotajā „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”) :
salīdzināms -ais, salīdzināma -ā, divd. īp. nozīmē; salīdzināmi apst. Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām. Salīdzināmais spektrs. Salīdzināmie paraugi. Salīdzināmā metode. Baltu valodu salīdzināmā pētīšana. Salīdzināmā filoloģija. Salīdzināmā pakāpe val. – gramatiska kategorija, kas atspoguļo īpašības salīdzinājumu, gradāciju.