Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kāpēc valodā lieto vārdu bāriņtiesa, nevis bāreņtiesa?

Mūsdienu latviešu literārajā valodā vārdā bāriņtiesa saglabājusies vārda vēsturiskā forma.

Latviešu valodā vārda bārenis nozīme skaidrota – ‘bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem’. Piemēram, apaļš bārenis – bērns, kam nav vecāku. Savukārt vārda bārenis novecojis sinonīms ir vārds bāriņš. Piemēram, bāriņu nauda, bāriņu manta, bāriņu aizbildņi. Bāriņtiesa – ‘pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību’. Piemēram, bāriņtiesas spriedums. Izskatīt lietu bāriņtiesā.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 39., 40. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Daudz aprikožu vai aprikozu?

Pareizi ir daudz aprikožu.

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.

Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).

Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).

• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.

Kā saīsina vārdus un tā joprojām?

Vārdus un tā joprojām saīsina u. t. jpr.

Šāds saīsinājums sniegts VVC LVEK apstiprinātajā Vispārlietojamo saīsinājumu sarakstā.

• Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts

Kas ir skansts?

Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, -es, dsk. ģen. -šu vēst. – ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’.

Vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā sestās deklinācijas lietvārds, retāk piektās deklinācijas lietvārds. Taču tieši šī retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 510. lpp.

Samits vai sammits?

Pareizi ir samits.

Vārds samits ir cēlies no angļu vārda summit, kura pamatnozīme ir ‘virsotne, arī augstākā pakāpe’. Latviešu valodā šo vārdu lieto kā politisku terminu, apzīmējot valsts vadītāju tikšanos. Sākotnēji vārds tika rakstīts atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā ar vienu m – samits. Angļu rakstības ietekmē parādījās šī vārda rakstījums latviešu valodā arī ar m dubultojumu – sammits, kas neatbilst vārda izrunai angļu valodā un tāpēc latviešu valodā nebūtu vēlams. LZA Terminoloģijas komisija ir ieteikusi attiecīgā nojēguma izteikšanai lietot latvisko terminu galotņu apspriede.

• VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: samits