Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi varianti, taču katram no vārdiem ir atšķirīga nozīme.

Mūsdienās šķir juridisko terminu reabilitēt no medicīnas termina rehabilitēt. Reabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – ‘1. atjaunot (politiskās) tiesības’; 2. ‘atjaunot personas labo slavu, reputāciju’. Rehabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – med. ‘veikt rehabilitācijas pasākumus (pēc slimošanas vai ievainojuma atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtību; veikt medicīniskus un sociālus pasākumus, lai pēc pārciestas smagas slimības vai ievainojuma palīdzētu atgūt darbspējas, mazinātu darbspēju zaudējumu un sekmētu atgriešanos darbā’. Minētais šķīrums nostiprinājies 20. gs. 50.–70. gados, kad, runājot par staļinisma represiju upuriem, svešvārdu vārdnīcās parādījās reabilitēt bez burta h. Uz cilmes ziņā atbilstošāko rehabilitēt norādīts 1981. gada pareizrakstības vārdnīcā, tomēr praksē arī forma bez h ir nostiprinājusies ar atšķirīgu nozīmi.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 632., 645. lpp.
• VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

Vārdi vairākkārtējs un vairākkārtīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Vairākkārtējs – ‘tāds, kas atkārtojas, ko atkārto vairākas reizes’. Piemēram, vairākkārtēji atgādinājumi, vairākkārtējs sacensību uzvarētājs. Vairākkārtīgs – 1. ‘tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas’; 2. ‘tāds, kas ir vairākas reizes lielāks’.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1143. lpp.

Pareizi ir mazgātava.

Ar izskaņu -tuve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve, kalt – kaltuve. Ar izskaņu -tava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, frizēt – frizētava, mazgāt – mazgātava.

• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.
• Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 241. lpp.

• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 349. lpp.

• VVC LVEK 10.09.2014. sēdes protokola Nr. 36 5.  §.