Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Straupeniece, D. Sventājas latviešu valoda – statika un dinamika. Promocijas darbs. Liepāja : Liepājas Universitāte, 2012, 184. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ķāķis
• Latvijas putni: kovārnis
• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 188. lpp.

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 259.–260. lpp.
• Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 178. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 207.–208. lpp.

• Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 274. lpp.
• Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Sast. A. Baums, J. Borzovs, A. Gobzemis u. c. Rīga : Avots, 2001, 279.–280. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: saite
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: saite
• Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: saite

Zīmes nosaukums rakstāms ar diviem līdzskaņiem s beigās – pluss.

Vārdu atšķirīgās nozīmes skaidrotas vārdnīcā. Pluss – 1. ‘saskaitīšanas zīme (+) un lieluma pozitivitātes apzīmējums matemātikā’. Likt plusu starp diviem skaitļiem. 2. pārn. ‘pozitīvā puse, priekšrocība’. Apsvērt visus plusus un mīnusus. Plus – 1. mat. ‘lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi’. Piemēram, pieci plus divi ir septiņi; 2. ‘lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles’. Gaisa temperatūra ir plus pieci grādi.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 866. lpp.