Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latviešu literārās valodas tradicionālā norma nosaka adverbiālā ģenitīva lietojumu ar darbības vārdu nebūt, trūkt, netrūkt, vajadzēt, pietikt, nepietikt personu formām. Mūsdienu literārajā valodā šī norma parasti tiek ievērota saistījumā ar darbības vārdiem nebūt, trūkt, netrūkt, pietikt, nepietikt:
zirgam nav naudas;
mums trūkst draugu;
viņiem pietiek izklaižu.
Savukārt ar darbības vārdiem vajadzēt, nevajadzēt mūsdienu valodā ģenitīvu bieži ir aizstājis akuzatīvs. No valodas normas viedokļa ar šiem darbības vārdiem iespējams lietot gan ģenitīvu, gan akuzatīvu:
man vajag naudas un man vajag naudu;
Kārlim nevajag naža un Kārlim nevajag nazi.

Teikums Lai spīdošs gads, un lai izdodas iecerētie darbi! ir salikts sakārtots teikums, kur lietota partikula (nevis pakārtojuma saiklis) lai.
Ja salikta sakārtota teikuma komponenti, ko saista saiklis un, ir sintaktiski līdzīgi, komats pirms saikļa ir liekams:
Kas notiek, un kā to saprast?
Kā Ievai sokas, un kādi ir viņas plāni?
Lai svētki izdodas, un prātā mierīgas domas!

Praksē bieži sastopamā kļūdainā interpunkcija, iespējams, skaidrojama ar to, ka tādi vārdi kā kas, kā, lai saliktā pakārtotā teikumā mēdz ievadīt palīgteikumu, un, ja vienlīdzīgus palīgteikumus saista saiklis un, pirms tā komatu neliek:
Man nav skaidrs, kas notiek un kā to saprast.
Viņš interesējas, kā Ievai sokas un kādi ir viņas plāni.
No sirds novēlu, lai svētki izdodas un prātā mierīgas domas!

Abas izteiksmes latviešu valodā ir nevēlamas.

Ieteicams lietot šādas konstrukcijas: ievērojot likumu; pamatojoties uz likumu; saskaņā ar likumu; pēc likuma.

Valsts, pilsētas, arī dzimtas oficiālā emblēma ir ģerbonis. Uzskata, ka vārdu darinājis Juris Alunāns pēc krievu герб parauga. Kļūdainais rakstījums ar garo patskani ir visai izplatīts valodas praksē, taču pēc pareizrakstības normām vārds rakstāms ar īso patskani e – ģerbonis:
Latvijas valsts ģerbonis;
dzimtas ģerbonis;
Liepājas pilsētas ģerbonis.

Latviešu valodā teicienu pīķa stunda var aizstāt ar vārdu sastrēgumstunda.

Sarunvalodā par pīķa stundu sauc īpašu sastrēgumlaiku, taču latviešu valodā vārdam pīķis šādas nozīmes nav.
Pīķis – 1. ‘duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens’; 2. ‘garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)’; 3. ‘priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)’; 4. ‘spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts’.
„Latviešu valodas slenga vārdnīcā” norādīts, ka par pīķi dažkārt dēvē piecnieku (kā atzīmi).
Vārdkopa pīķa stunda ir tiešs pārcēlums jeb kalks no krievu valodas часы пик (časi pik), kas nozīmē kādu īpašu aktivitāti, darbības kāpinājumu (virsotni), arī spriedzes laiku u. tml. Šī konstrukcija literārā latviešu valodā nebūtu vēlama, tamlīdzīgi neveikli piemēri ir pa lielam, uz doto brīdi, kā reiz, neko sev u. c.
Pīķa stundu varētu aizstāt ar salikteni sastrēgumstunda. Šis vārds ir iekļauts jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Sastrēgumstunda – ‘laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus’. Piemēram, vakara, rīta sastrēgums.