Valodas konsultācijas

Kā rakstīt zīmes „+” nosaukumu – ar vienu vai diviem līdzskaņiem s, un ar ko atšķiras vārdi plus un pluss?

Jautājums

Kā rakstīt zīmes „+” nosaukumu – ar vienu vai diviem līdzskaņiem s, un ar ko atšķiras vārdi plus un pluss?

Atbilde

Zīmes nosaukums rakstāms ar diviem līdzskaņiem s beigās – pluss.

Vārdu atšķirīgās nozīmes skaidrotas vārdnīcā. Pluss – 1. ‘saskaitīšanas zīme (+) un lieluma pozitivitātes apzīmējums matemātikā’. Likt plusu starp diviem skaitļiem. 2. pārn. ‘pozitīvā puse, priekšrocība’. Apsvērt visus plusus un mīnusus. Plus – 1. mat. ‘lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi’. Piemēram, pieci plus divi ir septiņi; 2. ‘lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles’. Gaisa temperatūra ir plus pieci grādi.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 866. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņi Galotne Sugasvārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Mēra apstākļa vārdi Vārda skaidrojums

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Jautājums

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Atbilde

Abas formas ir pareizas: zinātnieks pēta vai pētī ezerus.

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.

Avoti

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–113. lpp.
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 550. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Otrā konjugācija Trešā konjugācija Formveidošana un vārddarināšana

Kuru putnu apvidvārdā sauc ķāķis?

Jautājums

Kuru putnu apvidvārdā sauc ķāķis?

Atbilde

Ķāķis ir kovārnis.

Avoti

Straupeniece, D. Sventājas latviešu valoda – statika un dinamika. Promocijas darbs. Liepāja : Liepājas Universitāte, 2012, 184. lpp.
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ķāķis
Latvijas putni: kovārnis
Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 188. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Apvidvārdi

Ko nozīmē teicieni neko sev, kā reiz un pa lielam?

Jautājums

Ko nozīmē teicieni neko sev, kā reiz un pa lielam?

Atbilde

Visi minētie teicieni ir tieši pārcēlumi no krievu valodas, kas latviešu literārajā valodā nav vēlami.

Neko sev ir burtisks pārcēlums no krievu valodas ничего себe ar nozīmi: 1.‘nekas, nekas nekait, tā puslīdz, var iztikt’ (ja krievu valodā jautā cilvēkam „Kā klājas?”); 2. ‘nu gan brīnumi, nu gan joki u. tml. (par kaut ko brīnoties)’.
Savukārt teiciens kā reiz laikā (no krievu valodas как раз) būtu tulkojams tieši laikā.
Pēdējā laikā populārs kļuvis vēl viens tiešs pārcēlums no krievu valodas – pa lielam. Piemēram, laikraksts Diena citē finanšu ministra padomnieku: „Pa lielam mums ir trīs pozīcijas.” Tas ir krievu valodas teiciens по большому cчёту, kas, tulkojot no krievu valodas, latviski pareizi būtu kopumā (vai lielos vilcienos).

Lingvistiskās tēmas

Kalki Stils un literārā norma

Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?

Jautājums

Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?

Atbilde

Abi varianti ir pareizi.

Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 103. lpp.
Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: atslēgvārds
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: atslēgvārds

Lingvistiskās tēmas

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Vārda skaidrojums Sugasvārdi Salikteņi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze