Viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.
ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center) vētras nosauc atbilstoši alfabēta un dzimumu vienlīdzības principam, tām piešķirot gan sieviešu, gan vīriešu vārdus. Tā, piemēram, 2012. gada viesuļvētrām tika noteikti šādi nosaukumi (alfabētiskā secībā atbilstoši angļu val. alfabētam): Alberto (vīr.), Berila (siev.), Kriss (vīr.), Debija (siev.), Ernesto (vīr.), Florensa (siev.), Gordons (vīr.), Helīna (siev.), Aizaks (vīr.), Džoisa (siev.), Kērks (vīr.), Lezlija (siev.), Maikls (vīr.), Nadīna (siev.), Oskars (vīr.), Petija (siev.), Rafaels (vīr.), Sendija (siev.), Tonijs (vīr.), Valērija (siev.), Viljams (vīr.). Tādēļ atbilstoši viesuļvētru nosaukumu piešķiršanas principam attiecīgās viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?
Jautājums
Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?
Atbilde
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?
Jautājums
Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?
Atbilde
Abi varianti ir pareizi.
Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.
Avoti
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 103. lpp.
- Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: atslēgvārds
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: atslēgvārds
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: Bet, ja nu uznāk sals? vai Bet ja nu uznāk sals?
Jautājums
Kā pareizi: Bet, ja nu uznāk sals? vai Bet ja nu uznāk sals?
Atbilde
Pareizi: Bet ja nu uznāk sals?
Ja nosacījuma saiklis ja ievada tā sauktos dubitatīvos jautājuma teikumus, kuros izteikta kāda iespējama varbūtība un šaubas, tad nosacījuma saiklis no sakārtojuma saikļa bet vai un nav atdalāms, piemēram:
Bet ja nu viņš atnāk vēlāk?
Un ja uznāk lietus?
Savukārt, ja saiklis bet vai un ievada teikumu, aiz kura seko ja ievadīts palīgteikums, šis palīgteikums atdalāms ar komatu no abām pusēm:
Bet, ja cilvēkam ir vajāšanas mānija, tad neviens viņam nelīdzēs.
Un, ja viņš negribēs nākt, svinības būs jāatceļ!
Ja nosacījuma saiklis ja ievada tā sauktos dubitatīvos jautājuma teikumus, kuros izteikta kāda iespējama varbūtība un šaubas, tad nosacījuma saiklis no sakārtojuma saikļa bet vai un nav atdalāms, piemēram:
Bet ja nu viņš atnāk vēlāk?
Un ja uznāk lietus?
Savukārt, ja saiklis bet vai un ievada teikumu, aiz kura seko ja ievadīts palīgteikums, šis palīgteikums atdalāms ar komatu no abām pusēm:
Bet, ja cilvēkam ir vajāšanas mānija, tad neviens viņam nelīdzēs.
Un, ja viņš negribēs nākt, svinības būs jāatceļ!
Avoti
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 178. lpp.
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. II daļa. Sintakse. Atb. red. E. Sokols. Rīga : LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1962, 146. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?
Jautājums
Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?
Atbilde
Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.
Avoti
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 229. lpp.
Kuru putnu apvidvārdā sauc ķāķis?
Jautājums
Kuru putnu apvidvārdā sauc ķāķis?
Atbilde
Ķāķis ir kovārnis.
Avoti
- Straupeniece, D. Sventājas latviešu valoda – statika un dinamika. Promocijas darbs. Liepāja : Liepājas Universitāte, 2012, 184. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ķāķis
- Latvijas putni: kovārnis
- Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 188. lpp.
Lingvistiskās tēmas