Viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.
ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center) vētras nosauc atbilstoši alfabēta un dzimumu vienlīdzības principam, tām piešķirot gan sieviešu, gan vīriešu vārdus. Tā, piemēram, 2012. gada viesuļvētrām tika noteikti šādi nosaukumi (alfabētiskā secībā atbilstoši angļu val. alfabētam): Alberto (vīr.), Berila (siev.), Kriss (vīr.), Debija (siev.), Ernesto (vīr.), Florensa (siev.), Gordons (vīr.), Helīna (siev.), Aizaks (vīr.), Džoisa (siev.), Kērks (vīr.), Lezlija (siev.), Maikls (vīr.), Nadīna (siev.), Oskars (vīr.), Petija (siev.), Rafaels (vīr.), Sendija (siev.), Tonijs (vīr.), Valērija (siev.), Viljams (vīr.). Tādēļ atbilstoši viesuļvētru nosaukumu piešķiršanas principam attiecīgās viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?
Jautājums
Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?
Atbilde
Lingvistiskās tēmas
Kafijas bārmenis vai barista?
Jautājums
Kafijas bārmenis vai barista?
Atbilde
Pareizi ir kafijas bārmenis un kafijas bārmene.
Lingvistiskās tēmas
Vai uzņēmumā ir pozīcijas vai amati?
Jautājums
Vai uzņēmumā ir pozīcijas vai amati?
Atbilde
Uzņēmumā ir amati.
Šobrīd bieži vārdu pozīcija lieto ar nozīmi ‘amats’, arī ‘vakance’ vai ‘darbavieta’. Ar šādu nozīmi tas, visticamāk, latviešu valodā ienācis angļu valodas ietekmē.
Avoti
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?
Jautājums
Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?
Atbilde
Abi varianti ir pareizi.
Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.
Avoti
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 103. lpp.
- Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: atslēgvārds
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: atslēgvārds
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: Mīļā māmiņ! vai Mīļo māmiņ!?
Jautājums
Kā pareizi: Mīļā māmiņ! vai Mīļo māmiņ!?
Atbilde
Pareizi ir abi varianti: Mīļā māmiņ! un Mīļo māmiņ!
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Noteikto īpašības vārdu locīšanas pamatparadigmasJa lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Vienskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļais draugs mīļā drauga mīļajam draugam mīļo draugu ar mīļo draugu mīļajā draugā mīļais draugs! |
mīļā māte mīļās mātes mīļajai mātei mīļo māti ar mīļo māti mīļajā mātē mīļā māte! mīļā māt! vai mīļo māt! |
Daudzskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļie draugi mīļo draugu mīļajiem draugiem mīļos draugus ar mīļajiem draugiem mīļajos draugos mīļie draugi! |
mīļās mātes mīļo māšu mīļajām mātēm mīļās mātes ar mīļajām mātēm mīļajās mātēs mīļās mātes! |
Avoti
- Nītiņa, D. Īpašības vārds (adjektīvs) un adjektīvisks divdabis. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 391.–392. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 87.–88. lpp.
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 94.–95. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 23., 30. lpp.
- Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 62. lpp.
Lingvistiskās tēmas