Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir Bergam-Bergmanim.

Dubultuzvārds uzskatāms par vienu uzvārdu. Abi uzvārdi, kas veido dubultuzvārdu, ir ar galotni, un lietojumā katra daļa ir lokāma, piemēram, Berga-Bergmaņa, Bergam-Bergmanim. Sieviešu dubultuzvārdos abas daļas lietojamas ar sieviešu dzimtes galotni, un lietojumā arī katra daļa ir lokāma, piemēram, Bergas-Bergmanes, Bergai-Bergmanei.

Vārdkopterminos nostiprinājies viena vai otra vārda lietojums, savukārt vispārlietojamā leksikā tie var būt sinonīmi.

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā sniegtas šādas vārdu ārvalstis un ārzemes nozīmes.
Ārvalsts – ‘cita valsts’.  Piemēram, mašīna ar ārvalsts numuru. Ārvalstu delegācijas. Ārvalstu mediji, investīcijas. Iepirkt no ārvalstīm elektroenerģiju.
Ārzemes – ‘zemes, valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām’. Ārzemju ražojums. Ārzemju ceļojums. Studēt ārzemēs.

No tā secinām, ka vārdu skaidrojums ir visai tuvs. Lielākā atšķirība –  ārzemes ir daudzskaitlinieks, to lieto, runājot par vairākām valstīm vai arī nenosaucot konkrētu valsti.
Ārvalsts (vairākas ārvalstis) iespējams lietot gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Tāpēc iespējami gadījumi, kad abi vārdu nozīmes pārklājas, piem., uzņēmām ārzemju delegāciju vai ārvalstu delegāciju.

Valodas praksē nostiprinājies princips, ka loka tikai pēdējo komponentu, nevis visu vietvārdu, kaut gan būtu pieļaujams arī locīt visus vietvārda patstāvīgos vārdus. Tātad – Riva del Gardā.

Atbildi sniedzis toreizējais Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. habil. philol. Ojārs Bušs: „Īpašu noteikumu (un arī konsekvences) šajos gadījumos nav. Uz vairākkomponentu vietvārdu atveidojumiem no dažādām valodām var vispārināt principu, kas vairumā gadījumu jau praksē darbojas: gramatiski locīt tikai pēdējo komponentu, nevis visu vietvārdu, kaut arī tur būtu rakstības pauze (Novaja Zemļa – uz Novaja Zemļu, Valle de Aosta – Valle de Aostā). Tomēr praksē ir bijis vismaz viens izņēmums, kad 1956. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietas Kortīna d’Ampeco nosaukumam palaikam tiek locīts pirmais komponents (iespējams, to veicinājusi otrā komponenta nelokāmība). Tādējādi būtu iespējams gan lokāms, gan nelokāms variants.”

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.