Valodas konsultācijas

Kāda ir vārdu ilggadējs un ilggadīgs nozīme?

Jautājums

Kāda ir vārdu ilggadējs un ilggadīgs nozīme?

Atbilde

Vārdi ilggadējs un ilggadīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Ilggadējs – ‘tāds, kas pastāv, darbojas, noris gadiem ilgi, vairākus, daudzus gadus, arī tāds, kas izveidojies, uzkrājies daudzgadu gaitā’. Piemēram, ilggadējs darbinieks, ilggadēji meklējumi, ilggadēji pētījumi, ilggadēja pieredze. Ilggadīgs – ‘tāds (augs), kas aug vairākus gadus; daudzgadīgs’. Piemēram, ilggadīgie zālāji, ilggadīgie augi.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 389. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Salikteņi Salikteņi Līdzskaņu dubultojums Salikteņi Vārdu darināšana ar piedēkli Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Jautājums

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Atbilde

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Lingvistiskās tēmas

Galotne Atvasinātie darbības vārdi Vienkāršā tagadne Trešā konjugācija

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Jautājums

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Atbilde

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar priedēkli Vienkāršā tagadne Sinonīmi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Kā latviešu valodā saukt zīmi hashtag?

Jautājums

Kā latviešu valodā saukt zīmi hashtag?

Atbilde

Zīmei ir ieteikti vairāki latviskie varianti: atsauces tags, atsauces birka, atsauce un tēmturis. Tautā šo zīmi sauc par haštagu.

LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka ITTEA iesaka šādus jēdziena hashtag atbilsmes variantus: atsauces tags, atsauces birka, atsauce. Praksē plaši tiek lietots arī tēmturis, šis variants iekļauts arī Eiropas institūciju terminoloģijas datubāzē IATE. Lai gan sākotnēji daudziem lietotājiem pret tēmturi bija liela nepatika, tā lietojums praktiskajā saziņā, t. sk. plašsaziņas līdzekļos, tikai paplašinās, tātad arī – nostiprinās.

Avoti

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: hashtag

Lingvistiskās tēmas

Salikteņi Svešvārdi Salikteņi Svešvārdi Salikteņi Termini Vārdu saskaņošana

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Jautājums

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Atbilde

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.

Avoti

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 619. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nominatīvs Vajadzības izteiksme Vārdu saskaņošana

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze