Valodas konsultācijas

Kas ir klasteris?

Jautājums

Kas ir klasteris?

Atbilde

Vārdam klasteris ir vairākas nozīmes.

Vārda klasteris nozīmes: 1. ‘ārējo ierīču grupa ar kopīgu vadības ierīci’; 2. ‘abstrakts datu tips’; 3. ‘objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu’; 4. ‘skaņu kopums mūzikā, ko veido intervālu vienlaidu izklāsts’.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 358. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Otrā deklinācija Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums

Ar ko atšķiras dokumenta konsolidētā versija no kompilētās versijas?

Jautājums

Ar ko atšķiras dokumenta konsolidētā versija no kompilētās versijas?

Atbilde

Dokumenta konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdi konsolidēt un kompilēt skaidroti šādi:
konsolidēt – ‘saliedēt, apvienot’, Piemēram, konsolidēta sabiedrība’;
kompilēt – ‘sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko)’. Piemēram, kompilēts dokuments.
Vārdu nozīmes ir atšķirīgas: (dokumenta) konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija. Tātad šie jēdzieni nav sinonīmiski.
Visbiežāk vārdu konsolidēts attiecina uz likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Likuma konsolidētā versija šajā gadījumā nozīmē, ka tajā iestrādāti visi vēlāk pieņemtie grozījumi un precizējumi, neiekļaujot tekstā iepriekš svītrotas vietas, lai likuma piemērotājam būtu skaidrs, kāds ir spēkā esošais tiesiskais regulējums.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Pagātnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Termini Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Atjaunīgie vai atjaunojamie energoresursi?

Jautājums

Atjaunīgie vai atjaunojamie energoresursi?

Atbilde

Pareizi ir atjaunīgie energoresursi vai reģeneratīvie energoresursi.

Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno. Kā sinonīma vārdkopa lietojama arī reģeneratīvie energoresursi, taču atjaunīgie energoresursi ir latviskais variants. Tie ir ‘apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota’.

Avoti

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: atjaunīgie energoresursi

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Nominatīvs Termini Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Raiva vai Raivja dārzs?

Jautājums

Raiva vai Raivja dārzs?

Atbilde

Pareizi ir Raivja dārzs.

Priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai: Raivis → Raivja (v → vj). Pēc pašreizējās valodas normas līdzskaņu mijas nav divzilbju personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t vai d: Valdis – Valda, Uldis – Ulda, Rūdis – Rūda, Artis – Arta, Gatis – Gata. Garākos saliktos personvārdos mija var būt: Visvaldis – Visvalža/Visvalda, Tālivaldis – Tālivalža/Tālivalda.

Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.

Avoti

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 359.–360. lpp.
Markus, D. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 137. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Locīšana Otrā deklinācija Ģenitīvs

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Jautājums

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Atbilde

Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.

Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pareizrakstība Sugasvārdi Otrā deklinācija Leksika

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze