Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kādu nozīmēt amatā nebūtu vēlams, amatā var iecelt, apstiprināt.

„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.

Valūtu kodi un grafiskie simboli latviešu valodā turpmāk jānorāda ar saistīto atstarpi aiz summas, piemēram, 1 234 EUR; 5678,90 $.
 

Ieteikums attiecas uz visu valūtu kodiem (USD, GBP, SEK, PLN, RUR u. tml.), kurus līdz šim bija pieņemts norādīt pirms naudas summas cipariem. Izvērtējot līdzšinējā regulējuma lietderību un pamatotību, kā arī konsultējoties ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas speciālistiem, secināts, ka nav loģiski norādīt valūtas kodu pirms summas, ja izrunā to nosauc aiz summas (piemēram, raksta USD 25, bet izrunā divdesmit pieci ASV dolāri). Tādēļ ieteicams turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas ar saistīto atstarpi.

Pareizi ir surogātpasts.

Terminoloģijas portālā termins surogātpasts skaidrots – ‘elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu’. „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā” vārds spams skaidrots –‘elektroniskais surogātpasts, nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā’.
Vārdu spams nav vēlams lietot, jo tā vietā ir atbilstošs šī jēdziena apzīmējums latviešu valodā surogātpasts. Valodā vēl pagaidām nav nostiprinājies 2004. gada jaunvārds mēstule, kas arī apzīmē surogātpastu.

Šajā teikumā ir savrupinājums: īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.

Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.

Pareizi ir Raivja dārzs.
 

Priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai: Raivis → Raivja (v → vj). Pēc pašreizējās valodas normas līdzskaņu mijas nav divzilbju personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t vai d: Valdis – Valda, Uldis – Ulda, Rūdis – Rūda, Artis – Arta, Gatis – Gata. Garākos saliktos personvārdos mija var būt: Visvaldis – Visvalža/Visvalda, Tālivaldis – Tālivalža/Tālivalda.

Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.