Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Bēta daļiņas vai bēta-daļiņas?

Pareizs ir rakstījums bez defises – bēta daļiņas.

Bēta – šajā gadījumā ‘termina sastāvdaļa, kas norāda, ka termina nozīme saistāma ar bēta daļiņām’. Defisi lieto marku, standartu u. tml. apzīmējumos, sarežģītu ķīmisko savienojumu nosaukumos un dažos saīsinājumos, piemēram, Audi-80, N-acetil-p-fenetidīns u. tml. Defise šajā vārdu savienojumā nav nepieciešama.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 103. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 119. lpp.

Vandaļi vai vandāļi?

Pareizi ir vandaļi.

Vandaļi (lat. vandali(i) < ģerm.) – 1. ‘ģermāņu ciltis, kas m. ē. 5. gs. iebruka Romā, izlaupīja to un iznīcināja daudzus antīkās kultūras pieminekļus’; 2. ‘mežonīgi postītāji, kultūras iznīcinātāji’; 3. vandalis (angļu vandal) – dat. ‘programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību’.

Arī normatīvajos avotos norādīts, ka vārds vandaļi rakstāms ar īsu -a-.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 837. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 838. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 292. lpp.

Rezecēt vai rezicēt?

Pareizi ir rezecēt.  

Verba rezecēt pamatā ir latīņu vārds resecare, kura saknē ir patskanis -e, tātad – rezecēt. Rezecēt ; med. – ‘veikt (kā) rezekciju’. Piemēram, rezecēt aizkuņģa dziedzeri.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 665. lpp.

Vai darbības vārdam sērst ir arī citas formas, izņemot nenoteiksmi?

Valodas praksē nostiprinājies tikai darbības vārda lietojums nenoteiksmē, kas arī ir biežāk sastopamā forma.

Sērst – sēršu, sērs, sērš, pagātnē – sērsu; ‘ciemoties, viesoties’. Vārdnīcā gan norādīts, ka šis vārds ir novecojis.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 401. lpp.

Izlecējs vai izlēcējs?

Pareizi ir izlēcējs.

Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja; pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja.

Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs.

Vārdam izlēcējs ir arī nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 107. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 587. lpp.