Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Joprojām spēkā ir norma, ka divzilbju otrās deklinācijas personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t, d, labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav, piemēram, Raitis – Raita, Uldis – Ulda, Valdis – Valda utt. Šādas normas nav bijis līdz pat 20. gadsimta 40. gadiem, tāpēc sevišķi trimdas latviešu runā mija dzirdama.

Dzejnieks Uldis Bērziņš savu vārdu ģenitīvā allaž lūdzis lietot ar līdzskaņu miju: Ulža. Tā viņa dzīves laikā vārda forma lietota intervijās, rakstos utt.
Dzejniekam aizejot mūžībā, žurnālisti, godinot viņa piemiņu un atminoties viņa vēlmi, lietojuši formu Ulža.

Labāk teikumu veidot šādi: Jānovērtē pamatskolēnu valodas prasme.

Teikumā Jānovērtē skolēnu, kuri mācās pamatskolā, valodas prasme starp apzīmētāju skolēnu un apzīmējamo vārdu [valodas] prasme lietots apzīmētāja palīgteikums kuri mācās pamatskolā. Lai izveidotu stilistiski veiksmīgu teikumu, jāraugās, lai starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu netiktu lietoti citi vārdi, divdabja teicieni vai palīgteikumi. Šādas konstrukcijas izteiksmi padara ļoti smagnēju un tekstu – grūti uztveramu. Tāpat jāpalūko, vai teikumā nav liekvārdības: piemēram, skolēnus, kuri mācās pamatskolā, var nosaukt vienkārši par pamatskolēniem. Šādus teikumus vēlams pārveidot, piemēram:
nevis Aināra Bikšus izstādes Siguldā recenzija, bet recenzija par Aināra Bikšus izstādi Siguldā;
nevis audzēkņu, kuri mācās mūzikas skolā, koncerts, bet mūzikas skolas audzēkņu koncerts.

Par vārdu gliemezis kā salikteni no vārdiem gliemis un ezis liek domāt vārdu skaniskā līdzība, tomēr tas gluži neatbilst patiesībai un uzskatāms par tautas etimoloģiju*.

Lietvārda gliemezis pamatā ir senā indoeiropiešu sakne *gel- ‘apvelties, savelties pikā, kamolā; apaļš priekšmets’. No tās atvasināta sakne *glei- ‘lipt, ziest’, no kuras radusies austrumbaltu sakne *glie-. No pēdējās arī darināts latviešu valodas darbības vārds *gliet ‘lipt, ziest, gludināt’, no kā savukārt darbības vārds divdabja formā un īpašības vārds *gliets, glieds ‘gluds’. Ar šo sakni latviešu valodā sastopams apvidvārds glietēt ‘padarīt gludu (māla klonu)’.

No minētās saknes *glie- ar piedēkli -m- atvasināts īpašības vārds *gliems ‘lipīgs, gluds’, no kā darināts lietvārds gliema (apvidvārds) ‘gļotas’, piemēram, sliekas ar gliemām pārklātas, un darbības vārds gliemēt ‘tapt gļotainam, lipīgi glumam’, piemēram, zeme no slapjuma sāk gliemēt, sēnes jau gliemē. Ar šo sakni atvasināts arī lietvārds gliemis, kas sākotnēji nozīmējis ‘gļotainais, lipīgi glumais’. Šīs saknes atvasinājumu vidū ir arī tādi vārdi kā gliemene un gliemezis. (Sk. Endzelīns, Jānis. Nominālo celmu piedēkļi. Darbu izlase. IV sējums, 1. daļa. Rīga : Zinātne, 1981, 386.–416. lpp.; Karulis, Konstantīns. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sējums. Rīga : Avots, 1992, 300. lpp.)

Vārdā gliemezis sastopams senais līdzskaņu celma piedēklis -es-, kas laika gaitā pārveidojies par -ez- (šis piedēklis vērojams arī tādos vārdos kā debesis, mēness, tupesis ‘guba’, rubezis ‘robeža’ u. c.).
Savukārt -is ir vārda gliemezis galotne.

Tātad lietvārdu gliemezis veido:
-    sakne glie-, kas apzīmē kaut ko lipīgu, gludu, gļotainu un kas ir pamatā arī vārdiem gliemis, gliemene;
-    senie piedēkļi -m- un -ez-,
-    galotne -is.
 

*Tautas etimoloģija ir nezinātnisks vārda cilmes skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam, piemēram, tautas etimoloģija būtu skaidrojums, ka vārds mārrutks saistīts ar personvārdu Māra.

Apstākļa vārds kaut kur tiek nevietā lietots ar nozīmi ‘aptuveni, apmēram’:
nevis viņi satikās kaut kur ap 1920. gadu, bet viņi satikās ap 1920. gadu;
nevis kaut kur filmas vidū, bet apmēram filmas vidū;
nevis kaut kur ap trīsdesmit gadu vecumu, bet aptuveni trīsdesmit gadu vecumā.